Tiesībsargs Juris Jansons par bezmaksas izglītību ir gatavs sabiedrības interešu vārdā vērsties tiesā.Tiesībsarga paziņojums jau saviļņojis Latvijas sabiedrību un izraisījis diskusijas par tēmu “bezmaksas izglītība Latvijā”.Tiesībsarga nostāja Tiesībsarga biroja mājaslapā skaidrota šādi: “Skolas turpina vecākiem pieprasīt iegādāties mācību līdzekļus. Tādēļ tiesībsargs ir gatavs palīdzēt ikvienam vecākam sagatavot iesniegumu skolai ar lūgumu mainīt tās faktisko rīcību un pēc tam, ja situācija nemainās, sabiedrības interešu vārdā vērsties tiesā. Maijā valdības paustā apņēmība risināt bezmaksas izglītības nodrošinājuma jautājumu nav pavirzījusies uz priekšu ne par soli”.
Kā vērtējat tiesībsarga paziņojumu?
Dzintra Auzāne, Valkas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Pretī jābūt finansējumamTiesībsargam būtu korekti jāpaskaidro, ko viņš saprot ar mācību līdzekļiem: grāmatas, mācību līdzekļus vai piederumus. Mācību piederums ir burtnīca, pildspalva, sporta tērps, ko skolēns neņem no cita, lieto pats un ko iegādājas skolēna ģimene. Mācību grāmatas un pārējo vajadzētu nodrošināt valstij, taču valsts to pagaidām nedara. No valsts budžeta izdevumi uz vienu skolēnu gadā Latvijā mācību grāmatu iegādei ir nepilni divi lati. Mācību grāmata maksā vidēji 4,5 līdz piecus latus. Pateikt pašvaldībām jūlijā, augustā vai septembrī, – jums tagad bez papildu finansējuma jāizdara tas, ko valsts nav garantējusi, – nu to pašvaldības nevar izdarīt. Tāpēc pretī tiesībsarga paziņojumam ir jābūt valsts finansējumam.Tas, ko skolēnu ģimenes pašas visvairāk pērk no mācību līdzekļiem, ir darba burtnīcas un angļu valodas mācību komplekts. Mūsdienu apstākļos, kad ir daudz dažādu mācību materiālu internetā, skolotājiem varbūt vajadzētu pārskatīt, vai ir vajadzīgs tas viss lielais darba burtnīcu daudzums, ko viņi lūdz nopirkt vecākiem. Valkas novada skolās mācību grāmatas jāpērk tikai angļu valodā, bet darba burtnīcas – kā kurā skolā. Bija saruna ar skolu direktoriem, ka šīs lietas ir jāpārvērtē.
Aija Vizule, skolnieces mammaJāatsakās no darba burtnīcāmSkolēnu vecākiem mācību grāmatas skolai nevajadzētu pirkt. Tiesībsarga lēmumā meklēju, bet neatradu, ko viņš domā ar mācību līdzekļiem. Tie var būt arī dzēšgumija vai pildspalva, taču, ja to visu pirktu valsts, bērni mētātu riņķī, kā jau svešu mantu. Taču darba burtnīcas, manuprāt, nevajadzētu vispār.Meitai skolā mācību grāmatas ir no skolas bibliotēkas. Mums pašiem jāpērk svešvalodas grāmata un darba burtnīcas, no kurām bieži vien skolēns izmanto tikai pāris lapas. Tad jau drīzāk skolotājam vajadzētu tās pāris lapas nokopēt, jo darba burtnīcas maksā dārgi. Turklāt tās vēl tiek sadalītas divās daļās vienā klasē, un katra daļa jāpērk atsevišķi. Tas jau ir bizness izdevējam. Skolas savās bibliotēkās arī varētu veidot uzkrājumus, savācot no skolēniem viņu nopirktās vecās mācību grāmatas, taču problēma ir tā, ka katrā skolā grāmatas ir citādākas. Vienai klasei tā pati matemātika, – cik tai izdevēju un cik autoru? Tas jau ir Izglītības un zinātnes ministrijas ziņā. Taču kam tas vajadzīgs? Drīzāk valstī vajadzētu noteikt vienu konkrētu mācību grāmatu katrā mācību priekšmetā katrai klasei.
Agita Birkenšteina, Variņu pamatskolas direktoreElektroniskās grāmatas nav risinājumsIkvienai lietai, arī šādam tiesībsarga lēmumam, pretī vajag finansējumu. Mūsu skolā ir nodrošinājums ar mācību grāmatām, taču atjaunojam tās tikai rindas kārtībā, skatoties, kurā mācību priekšmetā tas ir visaktuālāk. Ja skolēns tīši sabojā skolas bibliotēkas grāmatu, tad gan viņam ir vietā jāpērk jauna. Citādi no mācību grāmatām mūsu skolā vecākiem jāiegādājas tikai angļu valodas darba komplekts. Viņi tam ir piekrituši. Šis komplekts kalpos ilgus gadus un paliks bērnam. Tāpat arī vecākiem pašiem jāpērk darba burtnīcas, pildspalvas un citi mācību līdzekļi. Vecāki ļoti par to nesūrojas, taču, protams, viņiem jārūpējas, kur ņemt naudu bērna skolas somai, apaviem un tamlīdzīgi. Gandrīz visi tiek galā ar algu vai arī lasot ogas, vai citiem iekrājumiem. Katrs vecāks kaut ko ir izdomājis. Ļoti maz ir tādu, kuriem nav ne lata, lai bērnu palaistu skolā. Ir uzvirmojusi ideja par elektroniskajām mācību grāmatām jeb interneta mācību resursiem, kas vecākiem būtu ietaupījums, jo nevajadzētu darba burtnīcas. Taču bērniem jau tā ir sabojāta redze. Kas notiks, ja visus mācību materiālus skolēni lasīs datorā? Bērnu veselība tomēr ir svarīgāka.
