Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Jaunās gleznas top dāvanai

Smiltenes novada mākslinieks Aleksandrs Luhaers šogad radījis trīs jaunas gleznas, ko var apskatīt izstādē Smiltenes bibliotēkā. Kluso dabu “Krāsu akords” (pa kreisi) mākslinieks dāvina bibliotēkai tās simtgadē. Foto: Sandra Pētersone

Smiltenes bibliotēkā atklāta un līdz 16. jūlijam apskatāma smilteniešu novadnieka Aleksandra Luhaera triju šogad tapušu gleznu izstāde “Krāsu akords”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Glezna ar tādu pašu nosaukumu – klusā daba ar dzeltenām saulespuķēm un citiem ziediem vāzē uz spirgti zaļa fona – ir mākslinieka dāvana Smiltenes bibliotēkai tās simtgadē, kas aprit šogad.

“Gleznojot izmantoju labākās dzeltenās franču krāsas, lai ir saulainība! Man patīk gleznas zaļais fons, un dzelteni zaļais kopumā ir stiprs,” to arī Smiltenes bibliotēkai jubilejā novēl Aleksandrs Luhaers.

Pēc izstādes glezna iegūs pastāvīgu mājvietu bibliotēkas vadītājas kabinetā, ko mākslinieks jau apskatījis un novērtējis esam par labu viņa “Krāsu akordam”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt kādu citu Aleksandra Luhaera gleznu Latvijā varēs redzēt tikai Smiltenes bibliotēkā, – tā ir pasaules glezniecības šedevra, Andreja Rubļova slavenās ikonas “Svētā Trīsvienība” (15. gadsimts) kopija. Ikonas kopiju mākslinieks dāvinās savai meitai Lindai, kura dzīvo Francijā.

Arī ideja “Svētās Trīsvienības” kopijai Aleksandram radās Francijā. “Pēc mazdēla piedzimšanas apciemoju meitu un viņas ģimeni. Otkombas abatijā ieraudzīju, ka  mākslinieki uz A4 lapas zīmēja Andreja Rubļova ikonas  “Svētā Trīsvienība” kopiju. Tad arī radās doma, – varbūt es arī tā varētu? Mājās man ir grāmata par Tretjakova galeriju, kur redzama arī šīs ikonas reprodukcija. Doma par gleznas tapšanu izauklēta vairāku gadu garumā,” stāsta Aleksandrs Luhaers.

Aleksandram Luhaeram patīk izaicinājumi. Šī ir viņa gleznota Andreja Rubļova slavenās ikonas “Svētā Trīsvienība” (15. gadsimts) kopija.

Rubļova “Svēto Trīsvienību” viņš 1974. gadā redzēja pats savam acīm Maskavā, Tretjakova galerijā. Slavenā ikona ir ar temperu smalki apgleznots dēlis, ikonas centrā ir biķeris, kuru svētī Trīsvienību simbolizējušie trīs eņģeļi (atbilstoši Bībeles stāstījumam). 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Trešā izstādē “Krāsu akords” redzamā glezna ir ainava pie Tepera slūžām agrā rudenī.

Aleksandrs Luhaers ar Smiltenes bibliotēku sadarbojas daudzus gadus, un ar katru nākamo izstādi redzams, ka viņš pats sev latiņu pacēlis arvien augstāk,” mākslinieka gleznas cildina Smiltenes bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke.

“Gleznojot mēģinu pilnveidot sevi, bet tas nav vienkārši. Ir likumsakarības, kas jāievēro. 

Pats svarīgākais, lai glezna skatītājiem rada emocijas,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Aleksandrs Luhaers.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.