Augusta vidū, kad ābelēs vēl gatavojas jaunā ābolu raža, dzejas mīļotāji un it īpaši tie, kuriem tuva mūsu novadnieces dzejnieces Velgas Kriles dzeja, mēro ceļu uz autores dzimtajām mājām Valkas pagasta “Strautiņos”, lai piedalītos Velgas dienas pasākumā.
Arī šogad “Strautiņu” māju pagalms bija pilns viesu. Viņu vidū varēja redzēt cilvēkus, kuriem jau kļuvis par tradīciju ik gadu ierasties dzejnieces atceres pasākumā, kā arī gluži jaunas sejas. Prezentē jaunu dzejoļu krājumuTas nozīmē, ka arī vairākus gadus pēc dzejnieces V. Kriles aiziešanas mūžībā, viņas dzejas mīļotāju pulks turpina augt, atrodot savām dvēselēm radniecīgu stīgojumu Velgas vārsmās. Tas, ka tā notiek, ir arī dzejnieces māsas Antras Kriles nopelns, kura daudz pūliņu, laika un darba veltījusi, lai izdotu Velgas dzejoļu krājumus ar vārsmām, kuras dzejnieces dzīves laikā netika publicētas.Arī šajā Velgas dienā notika nesen iznākušās dzejnieces grāmatas atvēršanas svētki. A. Krile atbraukušajiem viesiem prezentēja gluži jaunu Velgas dzejas krājumu “Kā mirdzošas būtnes”. Tajā ievietotie dzejoļi līdz šim lasītājiem lielākoties nebija zināmi. Daži publicēti vien kādā preses izdevumā.Krājumā ir arī dzejoļi, ko autore veltījusi mammai. Daļēji tādēļ, atklājot Velgas dienu, dzejnieces māsa Antra savā stāstījumā pakavējās pie Velgas un mammas Brigitas attiecībām, kas kopš Velgas mazotnes bija piepildītas ar mīlestību. “Lai kur Velga atrastos, viņa vienmēr ir vēlējusies atgriezties mājās. Viens no iemesliem šādai vēlmei bija mamma. Velga mammai bija ļoti pieķērusies visu savu mūžu. Atceros, ka arī skolas gados viņa centās nopelnīt iespējami labākas atzīmes. Kad reiz vaicāju, kādēļ viņa tā pūlas, Velga atbildēja – es negribu skumdināt mammu,” stāsta Antra.Mīlestība, šķiet, ir tā vērtība, ko V. Krile pastāvīgi ir meklējusi un centusies izzināt savā dzejā. Par to Velgas dienas dalībnieki kārtējo reizi varēja pārliecināties, klausoties, kā dzejnieces vārsmas runā Valmieras Drāmas teātra aktieris Mārtiņš Meiers.Savukārt ar saviem dzejoļiem klātesošos iepazīstināja jaunie dzejnieki Artis Ostups, Ingmāra Balode un citi autori. Spilgta bija dzejnieka Vika uzstāšanās. “Pēc šīs dienas šajās mājās virmos daudzu enerģiju vektori, kurus gluži psiholoģiski mājniekiem būs grūti izturēt. Tik liela ir te radītā garīgā spriedze. Velgas Kriles personība mani ir skārusi savdabīgā veidā. To, kas ir Velga Krile, nav iespējams noformulēt. Viņas garīgumu var sajust tikai ar septīto vai astoto dimensiju. Es pat īsti nezinu nevienu Velgas dzejoli, bet tas dziļākajā būtībā neko nenozīmē. Esmu te atbraucis, lai daļiņa no manas enerģijas pievienotos Velgas un pārējo enerģiju vektoriem,” saka Viks.“Strautiņi” varētu būt svētvietaRaiņa muzeja “Tadenava” ilggadējā vadītāja Māra Valtere atzina, ka Velga Krile ir ģeniāla dzejniece un literatūrā Valkas novada lielākais lepnums, un pieļāva, ka nākotnē vietējais novadpētniecības muzejs “Strautiņos” varētu atklāt filiāli, lai šīs mājas padarītu par tautas svētvietu. “Tā patiešām tāda būs, kur visi, kam mīļa un tuva ir dzeja, te gūs garīgu stiprinājumu,” apliecina M. Valtere.Pasākumā runātos dzejas vārdus papildināja emocionālās dziesminieka Kārļa Kazāka dziedātās dziesmas. Velgas dienā piedalījās arī Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga. Prieku, ka ik gadu daudzi valcēnieši un Valkas pagasta iedzīvotāji atceras dzejnieci V. Krili, neslēpa arī viena no Velgas dienas apmeklētājām – Valkas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska. “Es Velgas dienā neesmu pirmo reizi. Man ļoti patīk uz šejieni atbraukt, jo ik gadu par dzejnieci varu uzzināt kaut ko jaunu. Mums viņas daiļrade jāpazīst un jāprot par Velgu pastāstīt iebraucējiem no citurienes, jo viņa tiešām ir mūsu novada lepnums,” saka G. Dubrovska.
