Agrākos gados, ja kāds ierunājās par līdaku un zandartu copi vasaras pašā karstumā, kad ūdens temperatūra sasniedz pat pluss 25 grādus, tas likās kaut kāds murgs. Vēl varētu pieņemt, ka šāda cope notiktu vietās, kur dziļums nebūtu mazāks par saviem četriem metriem, bet tas, ka līdakas plosās metra dziļumā, kur, it sevišķi ezeros, skābekļa daudzums ir stipri minimāls, liek lieku reizi aizdomāties, ka vecie labie uzskati jāliek mierā un jāsāk domāt pa jaunam. Vēl pirms gadiem trim ļoti cītīgi darbojos ar vobleriem un rotiņiem. Nevarēju iedomāties, kā tas ir, ka līdakas vai zandartus varētu ķert ar gumijas vai porolona zivtiņām. Tagad viss ir pamainījies – ja esmu izbraucis uz plēsīgajām zivīm, tad kā pirmā ēsma noteikti būs gumijas zivtiņa.Patlaban, kad daudzi spiningotāji ir ielenkuši Daugavas krastus starp Rīgas un Ķeguma spēkstacijām, tieši gumijas zivis dara brīnumu lietas. Kāpēc ielenkuši, un tieši tagad? Kā jau katru gadu, pamatīgi nolaists ūdens, un zivis, sakoncentrējušās bedrēs, ir samērā viegli paņemamas. Šeit tad arī notiek darbība ar gumijas zivīm un džiggalvām. Izvēlies īstoPiedāvājumu klāsts gumijas zivīm ir ļoti plašs. Taču, ja tā vērīgāk ieskatās, tad ar atzīmi “ļoti labi” strādā labi ja četri pieci modeļi. Efektīgākais un plēsoņu pievilinošākais moments ir gumijas zivtiņas astes spēle. Jo astīte būs smalkāka, jo ašāk tā vibrēs un, neapšaubāmi, pat viskūtrākajai līdakai izraisīs interesi par sevi. Taču šeit ir arī kāda negatīva ziņa. Jo spēlējošāka gumija, jo vieglāk tā tiek nokosta. Diemžēl ar to ir jārēķinās, jo vismaz es esmu izmēģinājies dažādi, kā iestiprināt gumijas astē āķi, lai tā nezaudētu savu spēli, taču tā arī nekas prātīgs nav sanācis. Ir gadījies, ka uztrāpu uz līdaku pusdienām un vienā copes dienā šķiros no aptuveni 20 gumijas zivīm. Diezgan jau sāpīgi sanāk, ja parēķinām naudā, taču to nevar pat salīdzināt ar kādu no dārgajiem vobleriem, kuru cenas sasniedz ap 20 latiem un kas tiek pazaudēts kādas līdakas mutē. Lai gumijas zivtiņa būtu ilgspēlējošāka, vienmēr pa rokai turu parasto Momenta līmīti. Tiklīdz ir bijis līdakas ķēriens, tā tūlīt saplēstās vietas aizlīmēju. Tas aizņem īsu brīdi, toties zivtiņa atkal ir darba kārtībā. Izvēloties vietu Daugavā, kur ir asas kantis un seklumi ātri pāriet uz lieliem dziļumiem, atkal ir jāsecina diezgan standartiska domāšana. Visbiežāk darām tā, ka mānekli velkam no dziļuma uz seklumu. It kā jau viss pareizi un loģiski, bet tas ir tikai tajos gadījumos, kad spiningojam ar vobleriem, šūpiņiem, rotiņiem, bet ne gumijas zivi. Ja cope ir no krasta, tad, protams, daudz variantu nav, bet, ja no laivas, tad es ieteiktu pamēģināt tieši pretēji – nostājoties dziļumā un metot gumijas vai porolona zivtiņu ar džiggalvu uz seklumu un tad lēnām, cilājot šo mānekli, pa upes stāvās nogāzes dibenu vilkt to uz savu pusi.Par spiningiem un auklāmSpiningojot ar gumijas zivtiņu, jārēķinās, ka šeit nebūs divi vai trīs trīsžubura āķi, kā tas ir vobleriem, un zivij atkabināšanās variantu ir krietni vairāk. Kā līdakai, tā it sevišķi zandartam, mute ir ļoti kaulaina un mīksto zonu stipri pamaz. Piecirtienam jābūt asam un spēcīgam. Ja izmantojamā spininga tests būs par mīkstu, tad neizdosies arī piecirtiens. Strādājot no laivas, pilnīgi pietiek ar 240 centimetru garu kātu, kam ir „ātrā akcija”. Tas nozīmē, ka pats kātiņš ir stingrs, bet strādā tikai spice. Jo tievāka aukla, jo smalkāku var izvēlēties arī spiningu. Protams, bez pārspīlēšanas, jo tikpat labi jūsu darbības laikā, cilājot pa grunti gumijas zivi, var pieteikties arī kāds nopietnāks ūsainis, un ko tad?Porolona zivtiņa?…Nu, diez vai!Starp citu, uz šo izstrādājumu skeptiski skatās ļoti daudzi spiningotāji un gauži kļūdās. Viena daļa copmaņu tā īsti nesaprot, kā ar šīm zivīm rīkoties, bet citiem ir skepse tālab, ka ne te kāda vibrējoša detaļa, kas piesaistītu plēsīgo zivju uzmanību, nedz arī peldējuma līnija. Grūti pateikt, ko tā plēsoņa domā, ieraugot šo izstrādājumu, bet tā darbības būtība ir ļoti vienkārša. Kad porolona zivtiņai ir iestiprināts āķis, tās purngalā pieliekam attiecīgu svina galviņu. Tā kā šī izstrādājuma zivij nav sava īpaša gaita ūdenī, tad visa darbība notiek pa upes gultni. Brīdī, kad svina galva sasniedz gultni, porolona zivtiņa stāv ar asti uz augšu pilnīgi vertikālā stāvoklī. Burtiski pēc mirkļa tās astes gals lēnām sāk laisties uz leju. Visbiežāk tieši šajā brīdī notiek plēsīgās zivs tvēriens. Te tad arī ir tas „āķis”. Tātad ir atšķirība, kā vada upēs ar lielāku dziļumu gumijas zivis un porolona zivis. Ja pirmās cilājam pa upes dibenu un auklu ietinam uzreiz pēc tā momenta, kad māneklis ir sasniedzis gultni, tad porolona zivtiņas izmantošanas gadījumā, tai pēc pacēliena sasniedzot atkal grunti, kādas sekundes nogaidām. Kas attiecas uz auklām, tad, protams un viennozīmīgi, tā ir pītā aukla un jo tievāka, jo labāk. Neuzķerieties veikalos uz lēto variantu! Ja nav pārliecības, tad vienkārši paņemiet pirkstos jums piedāvāto pīto auklu, kas maksā ap 10 latiem, un to, kas maksā, sākot no latiem 16. Viss tūlīt taps skaidrs.Kas, kur, kadTurpmāk šajā rubrikā pacentīšos padalīties ar tām copēm un vietām, kur esmu bijis pēdējās divās nedēļās pats vai arī kāds mans kolēģis, kurš nemēdz nodarboties ar fantazēšanu.Divas naktis pabiju Daugavā, un uz nakteņiem izdevās izcelt četrus samiņus. Lielākais – četri kilogrami. Tas arī tika mājās, pārējie aizpeldēja pasūdzēties omei.Biju Lobes ezerā. Vienā reizē uz līņiem (12 gabali), vienā reizē uz līdakām. Kolēģim piecas līdakas, no kurām viena 4,7 un viena 6,7 kilogramus smaga. Man pagalam neveicās. Vairāki skaisti iznācieni, bet laivā tikai zemmēri.Kolēģi pabija Aiviekstē. Naktī vairākas skaistas copes uz gruntsmakšķerēm, bet visos gadījumos 0,3 pavadiņas pušu. Resnāku nav bijis līdzi. Dienā divi brekši – katrs nedaudz virs kilograma – un daudz raudu, pliču. Meženes trakojušas uz nebēdu, bet ķerties gan atteikušās. Nervi esot bijuši beigti no šiem skatiem.Lai jums ne asakas!
