Smiltene izsenis varējusi lepoties ar sportiskiem cilvēkiem un talantīgiem sportistiem. Pilsētā strādā profesionāli treneri-skolotāji, kuri neskaita nostrādātās stundas. Tieši tādēļ ir rezultāti. Pie mums cieņā ir gan individuālais, gan komandu sports. Fenomenāli, ka mazpilsētā ir ap 150 futbolistu, rudenī to varētu būt vēl vairāk. Šoreiz par komandu, kas progresē – “SK Smiltene/BJSS”.Latvijas Futbola federācijas Vidzemes reģiona koordinators, FK “Smiltene” vecākais treneris Andis Rozītis iepriekšējā intervijā “Ziemeļlatvijai” teica, ka Latvijas futbola čempionāta 2. līgas komandai “SK Smiltene/BJSS” ir vērojams progress. Zināms, ka smiltenieši ir vieni no jaunākajiem čempionāta dalībniekiem spēlētāju vecuma ziņā, kas ne vienmēr ir pluss.Meitenes un ballītes“Visām jauniešu komandām ir problēmas. Puišiem sāk rasties blakus intereses – draudzenes, diskotēkas, tusiņi. Te ir tas brīdis, kad viņi mācās organizēt savu brīvo laiku. To mācoties, kā jebkurā mācību procesā ir arī kļūdas. Šajā situācijā ir kļūdas laika plānošanā. Ne vienmēr tas tiek pareizi saplānots, lai apmeklētu treniņus. Kā nav apmeklējuma, attiecīgi nav arī rezultāta,” pārliecinājies treneris.Nenovērtē pretiniekuIzrādās, jauniešiem ir raksturīgi pārvērtēt savas spējas un nenovērtēt pretinieku. Tad nākas vilties tādās spēlēs, kurās nevajadzētu. “Nenovērtējot pretinieku, viņš mūs soda. Šogad to piedzīvojām divas reizes. Vienreiz pret “FK Valku”, otrreiz – “FK Avantis”. Ne tik daudz, cik pretinieks mūs uzvarēja, bet mēs paši slikti nospēlējām,” paskaidro A. Rozītis.Kartītes nav īstais iemeslsMēļo, ka šosezon Latvijas čempionāta 2. līgas spēlēs itin bieži “FK Smiltene/BJSS” futbolistus tiesneši aplaimo ar kartītēm, ko izsniedz par pārkāpumiem. A. Rozītis to saista ar tiesnešu apmācības procesu, nevis ar nekorektu futbolistu rīcību. “Šogad mums ir daži jauni tiesneši, un arī viņi mācās. Diemžēl ne vienmēr viņi spēj adekvāti izvērtēt, piešķirt kartiņu vai nē. Jaunie tiesneši vairāk vadās pēc regulām, kas ir noteikumu grāmatiņā. Ja tur tā ir rakstīts, tad tā arī daru,” atklāj treneris.“FK Smiltene/BJSS” spēlētāji esot korekti un tehniski pareizi. “Tiesneši tiešām mūs stipri aplaimo. Spēlē ar “Ādažiem” divi mūsējie saņēma kartītes. Tas nekas. Katru gadu situācija kļūst labāka. Ja pērn bija 12 – 13 līdzvērtīgi spēlētāji, tad šogad tādi ir 18 – 20,” stāsta A. Rozītis.Patlaban traumas dēļ spēlēs nepiedalās divi futbolisti – Igors Gailis un Māris Rudzītis. Toties ir spēlētāji, kuri viņus var līdzvērtīgi aizvietot. Pat ja komanda kādā spēlē zaudēs, kartītes nebūs īstais iemesls. “Īstais iemesls būs motivācijas trūkums,” piebilst treneris.Kopumā viņu priecē komandas sastāvs. Ja skatās statistiku, tad rezultatīvākie šobrīd ir Edgars Jansons, Elvis Teremko, Dāvis Gaigals. Ļoti progresējis ir Dagnis Sausais, kurš šobrīd stažējas virslīgas klubā “Meta”.Futbols spāņu gaumēSmiltenes futbolistiem ir paveicies ar treneriem. Izveidojies četru zinošu un profesionālu treneru tandēms, kas mazpilsētā ir retums. Visiem treneriem (A. Rozītim, Oskaram Muceniekam, Jānim Dergačam un Gatim Samučonokam) ir izglītība ar specializāciju futbolā. Katram trenerim ir savs spēles stils. A. Rozītis cenšas futbolistos ielikt spāņu futbola filozofiju. “Tur daudz precīzu piespēļu, veidojot ļoti daudz kombināciju un pacietīgi cenšoties pretinieku nokausēt, līdz viņam iestājas panika. Ja tu piecas minūtes skrien bez bumbas, tas ļoti dod pa nerviem. Mēs daudzās spēlēs šo taktiku esam izmantojuši. Piemēram, spēlē pret Priekuļiem, kur uzvarējām 5:2. Ļoti labi piepratām taktiku, pret Ādažiem nebija sliktāk. Arī bērnu komandās lieku iekšā šo filozofiju. Treniņos pie tā strādājam. Skaitām precīzas piespēles. Ja bumba daudz kustas pa laukumu, pretiniekam grūti tai izsekot,” stāsta treneris.Vēl viens iemesls, kāpēc tieši spāņu gaumē, ir augums. “Mēs neesam angļi, kas ir ļoti lieli un atlētiski, neesam arī vācieši. Esam salīdzinoši īsi kā spāņi, franči, kam daudz jākustas, jāskrien, lai apspēlētu pretinieku. Nav slikti, pagaidām izdodas, bet puikas ir jauni un nenobrieduši. Varu iemācīt visu – tehniku, taktiku, fizisko. Bet vienu lietu nevaru iedot – tā ir dzīves pieredze, kas nāk tikai ar gadiem,” tā A. Rozītis. Būs ļoti labs futbolsViņš nebaidās apgalvot, ka pēc dažiem gadiem Smiltenē būs ļoti laba futbola komanda, ļoti labs futbols. “Darbs ir ieguldīts, un tas nekur nepaliks. Varbūt daudzi nemaz nezin, bet mēneša beigās sāksies darbs pie Smiltenes ģimnāzijas sporta laukuma renovācijas. Laukums tiks pagarināts par desmit metriem, uzklāts jauns segums. Būs mums viens jauns un moderns laukums, kurā trenēties,” zina teikt A. Rozītis.Taču līdzjutējiem nav jāgaida gadi. Jūs esat gaidīti ikvienā “FK Smiltenes/BJSS” spēlē. Futbolistiem jūsu atbalsts ir svarīgs! Tuvākā mājas spēle 2. līgas komandai paredzēta 26. augustā pulksten 18.
Spēlētāji par komandu “SK Smiltene/BJSS”
Andris Bogdānovs, aizsargs:- Mūsu komanda ir garastāvokļa komanda. Ja mēs riktīgi noskaņojamies, tad varam paveikt lielas lietas un tiešām labi nospēlēt. Bet tad tiešām pilnīgi visiem ir jānoskaņojas. Atliek kādam to neizdarīt, tā sāk uzvilkties visi pārējie, sāk zust cīņasspars un viss aiziet šķērsām. To uzreiz var novērot mūsu spēlēs. Kā mēs sākam sliktāk spēlēt, arī treneris uzreiz kļūst nervozāks. Tad vispār viss ir auzas.Komandas spēlētāji ir tehniski un fiziski labā formā, bet reizēm pietrūkst cīņas spara un atdošanās spēlei. Līdz ar to reizēm iekrītam. “FK Smiltene/BJSS” būtu labāka, ja vairāk viens otru atbalstītu, ja spēles laikā vairāk būtu uzmundrinošu vārdu no trenera puses, ja visi atdotos spēlei par visiem simts procentiem. Ja tas tā notiktu, tad pašiem būtu vienkārši prieks spēlēt.Par sevi varu teikt tā – ar savu cīņassparu mēģinu iedvesmot arī komandu, kaut spēle bijusi neveiksmīga. Jā, neesmu tas spožākais mūsu komandā tehnikas ziņā. Spēlēs man iet kā pa viļņiem – tad labi, tad nē. Bet tas nenozīmē, ka pārstāju cīnīties. To daru līdz pēdējai minūtei. Tagad ir sezonas vidus, un gan jau mēs parādīsim, uz ko esam spējīgi.Edgars Jansons, pussargs:- Komanda vēl ir jauna (vecākais spēlētājs ir Māris Rudzītis – 25 gadi). Tāpēc nespējam stabili spēlēt katru spēli. Nesanāk arī aizvadīt kopīgus treniņus, jo liela daļa komandas spēlētāju dzīvo Rīgā, daudzi pa vasaru strādā, tāpēc nav iespējams savākties visiem, kas, protams, ir liels mīnuss komandas spēlei. Kodols komandai tika veidots, ja nemaldos, pirms četriem gadiem. Kopš tā laika esam progresējuši un varam cīnīties čempionātā par godalgotām vietām. Progresīvi būs tas, ka uz sezonas beigām komandai piesaistīs jaunākus spēlētājus, kas ir svarīgs komandas cikla posms. Respektīvi, paaudžu maiņa. Protams, mūsu komandā paaudžu maiņa tik drīz nav gaidāma, bet kopumā tas nākotnē būs spēcīgs komandas pastiprinājums. Par sevi ir visgrūtāk izteikties, un to droši vien labāk prasīt kādam no komandas biedriem. Cenšos spēlēt, cik labi varu, bet bieži neizdodas sevi noskaņot spēlei, un tad īsti nesanāk, kā gribētos.Ja kaut kas ārpus laukuma vai laukumā mani nokaitina, nekāds labais spēlētājs neesmu. Bet, ja spēle iet no rokas, tad varu būt diezgan lietderīgs spēlētājs. Sezonas turpinājumā ceru, ka spēsim nospēlēt stabili, beidzot izcīnīt titulu un iespēju tikt 1. līgā.Dāvis Gaigals, uzbrucējs:- Komanda ir ļoti jauna, bet perspektīva! Tas arī redzams rezultātos. Progress komandai ir liels, ko pierāda turnīra tabula šogad un pagājušā gadā. Esam centīgi treniņos un apņēmīgi spēlēs. Protams, mums ne vienmēr izdodas viss, kā esam iecerējuši, bet no kļūdām cenšamies mācīties, lai tās neatkārtotos! Kolektīvs iekšienē ir saliedēts, gadās kādas domstarpības, bet bez tām nebūtu tās dzirkstelītes, kas rodas pirms spēlēm vai kaut vai treniņiem! Mēģinām viens otru atbalstīt un pamācīt – tas gan reizēm izvēršas strīdā, jo jaunajiem tas liekas kā pārmetums. Bet ar gadiem nāks arī prāts, tādēļ viss sakārtosies. Komandai tiek piesaistīti arī ļoti jauni spēlētāji, kā, piemēram, 1997. gadā dzimuši zēni. Daži jau kopā ar mums brauc uz spēlēm. Tas viņus ātrāk pieradinās pie pieaugušo futbola un dos pienesumu komandai! Esam lielisks kolektīvs ar saviem jokiem, humoru un atbalstu cits citam. Pat paši savu himnu esam izdomājuši! Liels pluss komandai ir jaunais sastāvs vecuma ziņā, bet tajā pašā laikā tas ir arī mīnuss, jo mums nav neviena pieredzējuša un vecāka spēlētāja. Ļoti noderētu vairāki 30 gadus veci spēlētāji, kuri mūs pamācītu un labāk kontrolētu spēli. Ir smiltenieši, kuri, pieļauju, labprāt spēlētu Smiltenē, bet spēlē citos 2. līgas klubos. Tur laikam ir savstarpējās nesaskaņas ar treneri vai kādi citi blakus apstākļi. Tātad progresam noderētu pieredzējušāks futbolists. Progresu noteikti veicinātu arī labāks treniņu apmeklējums. Iespējams, trenerim arī kaut kas jāizmaina treniņu procesā, jo tie ir nedaudz vienveidīgi. Gribas dažādību, tad pašiem būtu interesantāk. Lai progresētu, noteikti čaļiem ir japastrādā arī individuāli – jāpaskrien, jāpadarbojas ar bumbu, stieni. Prieks, ka daudzi to arī dara! Mājās spēlēs ļoti palīdzētu arī skatītāju atbalsts – tas ļoti labi motivē pacīnīties par 120 procentiem. Arī kluba sistēmā būtu nedaudz jāpiestrādā pie mārketinga un reklāmas, jo spēles mājās var uztaisīt par svētkiem visai pilsētai – ar bufeti, mūziku, puslaika konkursiem, spēļu programmiņām!
