Bijušā Valkas rajona teritorijā šogad ir biomasas koģenerācijas staciju būvēšanas bums. Launkalnes pagastā uzņēmums “Graanul Invest” jau nodevis ekspluatācijā Latvijā jaudas ziņā pašlaik lielāko šādu objektu. Testa režīmā koģenerācijas stacija ar mazāku jaudu tikko sākusi darboties Valkā. Novembrī tās līdzinieci iedarbinās Smiltenē. Lielākais peļņas avots šādos objektos ir elektroenerģijas ražošana, procesā radušos siltumu īpašniekam izmantojot pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Smiltenē un Valkā siltumenerģiju pārdos centralizētās siltumapgādes sistēmas klientiem. Visas trīs minētās koģenerācijas stacijas darbosies salīdzinoši tuvu cita citai, un visas par kurināmo izmantos šķeldu. Rezultātā šķeldas cena pieprasījuma dēļ var kāpt, teorētiski sadārdzinot enerģijas tarifus. Toties lauksaimniecībā neizmantojamās zemes īpašniekiem var pavērties biznesa iespējas. Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība “Dārznieki” jau pārdošanai audzē hibrīdo kārklu stādus, kas ir piemērots materiāls šķeldas ražošanai. Biomasas arvien lielākais īpatsvars enerģētikā pat varētu būt iemesls kārklu audzētāju kooperatīvu dibināšanai un šķeldas piegādei koģenerācijas staciju badīgajām “mutēm”. Taču to, kāda nākotne gaida šo staciju biznesu, grūti prognozēt. Ekonomikas ministrijai ir iecere līdz 2016. gadam iesaldēt paaugstināto elektroenerģijas tarifu jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem. Tas attiecas arī uz tiem atbalsta saņēmējiem, kuri ražo enerģiju no biomasas. Ja līdz ar to bizness nesekmēsies, ir jautājums, cik ilgs mūžs ar visām no tā izrietošajām sekām būs koģenerācijas stacijām.
