Mārīte Pommere***Aiziet vasara augustam garām,Karstām lūpām vaigu man skarot,Brīdi kavējas mākoņu pļavāsUn tad tālāk, rudenī tālāk.Satrūkst vasarai jāņogu krelles,Samirkst kājas, pa rasu ejot.Pārkāpj vasara žogam zaļo ābolu dārzāSavu atvadu valsi dejot.Anita Anitīna* * * Šodiena – tas ir solis Pāri aizai, kas vieno un šķir Vakardienu no rītdienas. Šodiena – viss, kas mums ir. Bijušais zudis, Kas būs, vēl nav iesācies. Ir tikai šī diena, šis mirklis – Viens solis…
