Labības pļauja ir sākusies arī mūspusē. Dažas zemnieku lielsaimniecības ražu sāka vākt jau jūlija beigās, lai ātrāk nokultu visu iesēto, jo sinoptiķu prognozes par laiku augustā nav visai iepriecinošas.
Valkas pusē lielākā graudaudzētāja ir SIA “Valdro Agro”. Uzņēmuma direktore Māra Bondare-Petersena stāsta, ka ziemas kviešu kulšanu kombainieri uzsāka jau 31. jūlijā, bet pēdējās dienās labības pļauja notiek ar pilnu jaudu.Par ražu sūdzēties nevarPirmdien SIA “Valdro Agro” labības pļāvēji tīrumos strādāja līdz pusnaktij. “No 700 hektāru lielās kviešu platības graudi novākti jau apmēram 100 hektāros. Kā parasti, ražas vākšanu sākam laukos pie Amiņiem. Par graudu birumu sūdzēties nevar. Vidēji no hektāra iegūstam četras tonnas graudu. Šosezon izaudzētā novākšanā strādā trīs kombaini. Tie ir nodrošināti ar transportu, kas aizved nokulto. Uz dažiem tīrumiem, kuros hektārā kombaini iekūla piecas tonnas, esam sūtījuši pat vairāk kravas automašīnu, lai transporta trūkuma dēļ kombainiem nenāktos stāvēt,” saka M. Bondare-Petersena.Pašlaik vienīgā vēlēšanās ir, lai pieturētos saulains laiks, jo biežās lietavas ar vēja brāzmām dažviet vārpas jau sametušas veldrē. Arī Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimnieku Ivaru Ādamsonu satrauc pie debesīm itin bieži redzamie lietus mākoņi, jo laika kaprīžu dēļ graudi īsti negatavojas un tajos ir liels mitruma procents. Arī viņa sējumos lietus brāzmas paguvušas atstāt pēdas. Liela daļa rudzu noguldīti veldrē. “Pagaidām sezona graudaugu vākšanai nav labvēlīga. Turklāt klāt nāk citas problēmas. Gluži jaunai vācu piekabei, ko šopavasar nopirku, vedot kravu tikai ar divu trešdaļu lielu noslodzi, saliecās rāmis. Acīmredzot tā izgatavota, ievērojot taupību, un te nu ir rezultāts. Var teikt, ka šogad ražas sezona sākusies ar problēmām,” secina I. Ādamsons.Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis rēķina, ka līdz šīs nedēļas sākumam trešdaļa no vairāk nekā tūkstoš hektāru lielās graudaugu platības ir novākta. “Ziemas rapša sēklu kulšanu tikpat kā jau esam pabeiguši. Tagad vācam ziemas kviešus. Raža ir bagātīga. Vidēji no hektāra iegūstam četras tonnas. Vasara graudu augšanai bija diezgan labvēlīga. No dāsnā graudu biruma redzams arī tas, ka labības audzēšanā ieguldīts pamatīgs un agrotehniskajām prasībām atbilstošs darbs,” apliecina zemnieks.Rudzi veldrē sakrituši arī Ērģemes pagasta zemniekam Vilim Jansonam. “Tāds jau mums tas darbs ir. Jārēķinās ar visu. Laiks ir slikts, bet mēs tur neko nevaram darīt. Jānovāc tas, ko var pacelt no zemes,” filozofiski nosaka graudu audzētājs. Viņš atzīst, ka šogad raža padevusies laba, apmierina arī noteiktās graudu iepirkuma cenas. “Pašlaik par tonnu kviešu maksā apmēram 135 latus. Tāda cena ir pieņemama. Lai nu tikai laiks ļautu visu izaudzēto novākt,” savu vēlmi neslēpj zemnieks.Kvalitāte varēja būt labākaVidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons informē, ka no Ziemeļvidzemes saimniecībām īpaši intensīvi sākušas pienākt graudu kravas tieši pēdējās dienās. “Daudz graudu atvests no Trikātas pagasta Riharda Circeņa un Jērcēnu pagasta Daiņa Zuikas saimniecībām. Par sliktu ražu šogad neviens nesūdzas. Labāka varēja būt vienīgi kvalitāte. Tā saruksi laika apstākļu ietekmē. Augušas arī darbu izmaksas, jo mitrāki graudi ilgāk jāžāvē, bet ir kaitējumi kvalitātei, kur vairs neko nevar izdarīt,” atzīst I. Jansons. Laika vērotāji bieži stāsta, ka daba sev neko neatņem. Ja labs siena vai ražas laiks kavējas, tad tas nenozīmē, ka tā vispār nebūs. Agrāk vai vēlāk daba tādu piedāvās. Uz to cer arī graudaudzētāji.
