Mūsu pienākums ir atklāt Latvijas vēstures baisās lappuses bērniem un mazbērniem. Šiem noziegumiem nav noilguma.
Mūsu pienākums ir atklāt Latvijas vēstures baisās lappuses bērniem un mazbērniem. Šiem noziegumiem nav noilguma.
“Aizrestotie ešeloni,/ Liekas, aizgājāt pa sirdi…/ Viņu tumšo dunēšanu,/ Dvēsele, nu mūžam dzirdi,” dzejnieci Elzu Ķezberi citē politiski represēto nodaļas (PRN) “Trimdinieks” priekšsēdētājs Dāvis Kampe. Viņš paskaidro, ka, tuvojoties 25. martam, aizvien sāpīgāk šī dunēšana uzbango politiski represēto sirdīs, katrā latvietī, kurš ir izpratis tā laika noziegumus, ko komunistiskā padomju impērija pastrādāja pret mūsu tautu.
Janvārī Rīgā norisinājās Latvijas politiski represēto apvienības (LPRA) 17. konference, kurā akcentēja, ka arī šīs vēstures lappusēm ir jābūt atklātām, lai par to uzzinātu nākamās paaudzes. Pēc konferences LPRA valde nosūtīja vēstules izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei un 39 rajonu un pilsētu izglītības pārvaldēm ar aicinājumu visās mācību iestādēs rīkot 25. marta deportācijas atceres pasākumus. “Gribas cerēt, ka arī mūsu novada skolas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un politiski represētajiem rīkos šādus pasākumus un neaizbildināsies ar skolēnu brīvdienām un pēc mācību atsākšanas, nespriedīs, ka nu jau tas datums ir garām. 1949. gada martā Latvija sēroja ilgi. Vēl 26., 27. un 28. martā… Klusās dzelzceļa stacijās melnie ešeloni gaidīja savu rindu, lai aizvestu Golgātas ceļā sirmgalvjus un bērnus, tēvus un mātes. Bet tukšās mājas vērās tumšām logu acīm sērojošās debesīs,” pieminēt rosina D. Kampe.
Smiltenes kultūras un sporta centrā 29. martā pulksten 14.00 pulcēsies Smiltenes skolu jaunatne, viņu skolotāji un politiski represētie, lai kopīgi piedalītos “Dzīvās vēstures stundā”.
“Bet kā citviet? Vai pelēkie piemiņas akmeņi nav iegrimuši sniega kupenās? Vai varam paļauties tikai uz pavasara sauli, ka tā izkausēs sniegu un tos atsegs, un tikai tad tie būs pieejami nu jau sirmiem Sibīrijas kupenu bridējiem? Varbūt tomēr…” salīdzina D. Kampe.
25. marts ir tautas sāpju diena. Daudzos kapakmeņos ir iecirsti vārdi “Atdusas Sibīrijā”. “Aizdegsim sveces, jo tur, svešumā, saltā zemē klusās kapu kopiņas vēl ir zem bieza ziemas baltuma,” aicina “Trimdinieka” priekšsēdētājs.
Šajā dienā pulksten 10.45 notiks piemiņas brīdis ar sveču aizdegšanu un ziedu nolikšanu pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”. Pēc tā politiski represētie ar autobusu, kas atradīsies turpat netālu, dosies uz atceres pasākumu Strenču dzelzceļa stacijā un Strenču kultūras namā. Pēc pasākuma ar šo autobusu būs iespēja atgriezties Smiltenē.
Smiltenes novada PRN “Trimdinieks” valde cer, ka visi politiski represētie un visi, kuriem šī sāpe skar dvēseli, būs aktīvi atceres pasākuma dalībnieki, bet pašvaldības, kā allaž, sniegs viņiem atbalstu.
