Diskusijās nereti izskan viedoklis, ka bērni ir ļoti labi informēti par savām tiesībām, bet nezina savus pienākumus.
Diskusijās nereti izskan viedoklis, ka bērni ir ļoti labi informēti par savām tiesībām, bet nezina savus pienākumus.
Protams, dzīvē nevienam nav tikai tiesību bez pienākumiem, arī bērnam ne, taču normatīvie akti uzsver bērna kā fiziski un intelektuāli nenobriedušas personas vajadzību pēc īpašas aizsardzības un gādības, kuru bērnam nodrošina vispirms viņa ģimene, tad valsts un pašvaldības institūcijas.
Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis, kuram ir gan tiesības, gan pienākumi. Bērna pienākumi pieaug atbilstoši vecumam. Tas, ka bērns nezina savus pienākumus, ir mūsu, pieaugušo, atbildība. Ģimenē bērniem dažkārt trūkst vecāku uzmanības, mīlestības, intereses un kaut vienkāršas ikdienišķas sarunas, kurā vecāks (gan ar vārdiem, gan ar personisko uzvedības modeli) māca izpratni par tiesībām un pienākumiem kā ģimenē, tā sabiedrībā.
Arī normatīvajos aktos līdzās tiesībām ir minēti bērna pienākumi. Kādi tie ir? Civillikums paredz: kamēr bērni saņem no saviem vecākiem uzturu, viņiem jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņiem nav noteikti apsolīta.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikti šādi bērna pienākumi mājās: atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos, kā arī izturēties ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
Gan Bērnu tiesību aizsardzības likums, gan Izglītības likums nosaka bērnam pienākumu mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai, iegūt pamatizglītību; mācību laikā ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus, ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka bērnam ir pienākums atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes sargāt savu veselību, izturēties ar cieņu pret valsti, tās simboliem un ievērot likumus, ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus, saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi. Bērns nedrīkst smēķēt, lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas un citas apreibinošas vielas.
Jāuzsver, ka bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumiskās intereses.
Lai gan Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka izglītības iestādes, kurās īsteno vispārējās izglītības programmas, nodrošina iespēju katram bērnam apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem, tieši pedagogi visbiežāk atzīst to, ka bērni nezina savus pienākumus.
Jāpiebilst, ka bērna paša drošības un aizsardzības interesēs bērna tiesību īstenošanu var pakļaut tādiem ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai.
Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no bērna brieduma pakāpes, lai nodrošinātu bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību, aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību, kā arī aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
Iveta Vībāne, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas valsts bērna tiesību aizsardzības vecākā inspektore
