Politiķu rosība ap jauno likumprojektu par referendumu ierosināšanas kārtību, kas paredz tautas nobalsošanas iniciatoriem savākt vismaz 150 tūkstošus vēlētāju parakstu, lai varētu ierosināt nobalsošanu, atgādina karsta kartupeļa mētāšanu no vienas rokas otrā. Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmo reizi iecerētos grozījumus atmeta atpakaļ Saeimai, bet nu Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji cenšas panākt, lai tie vēlreiz tiek piespēlēti prezidentam. A. Bērziņš tagad sola ļoti ātru atspēli ar konkrētu lēmumu. Var piekrist zemsaviešiem, ka, palielinot nepieciešamo parakstu skaitu no 10 līdz 150 tūkstošiem, tiek ierobežotas tautas iespējas paust savu gribu. Nav pieļaujama arī referendumu pārvēršana par ikdienišķu parādību. Tādēļ pareizi būtu visu darīt gluži citādi. Saeimas politiķiem vajadzētu pieņemt likumu, kas aizliedz rīkot referendumus par Satversmes un Latvijas kā brīvas valsts pamatvērtībām, uz kurām balstās mūsu neatkarība. Tādas ir latviešu valoda kā valsts valoda, valsts himna, karogs, pilsonība, valsts teritorijas nedalāmība, kā arī Satversmes pamatpostulāts, ka Latvijā vara pieder Latvijas tautai. Dīvaini, ka to nav izdomājuši valdošie politiķi, kurus ievēlot, esam uzskatījuši par gudrākajiem prātiem. Tieksme tikai palielināt nepieciešamo parakstu skaitu tiešām rada aizdomas, kuras neslēpj arī Zemnieku savienības pārstāvji, ka aiz šāda lēmuma var slēpties kaut kas lielāks, piemēram, tautai nepieņemami lēmumi par lieluzņēmumu nodošanu privatizācijai. Turklāt būtiskākais ir tas, ka tautai tādā veidā tiek samazināta Satversmē noteiktā vara.
