Kamēr vēl nav sākusies ērču aktivitāte, iedzīvotāji var vakcinēties pret ērču encefalīta vīrusu. Vakcinācija ir maksas pakalpojums, un to veic ģimenes ārsti.
Kamēr vēl nav sākusies ērču aktivitāte, iedzīvotāji var vakcinēties pret ērču encefalīta vīrusu. Vakcinācija ir maksas pakalpojums, un to veic ģimenes ārsti.
“Parasti ērces sāk mosties marta beigās, kad gaisa temperatūra kļūst siltāka un vairs nav aukstāks par plus pieciem grādiem, un ir aktīvas līdz novembra beigām,” brīdina Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Valmieras filiāles epidemioloģe Rasma Grauda.
Vislielākās iespējas Latvijā sastapties ar ērcēm ir jauktu koku mežos un krūmājos, tomēr paradoksālā kārtā zināmi daudzi gadījumi, kad tās cilvēkam piesūcas parkā pilsētas centrā, piemājas dārzā vai pat vispār nesperot kāju ārpus mājas — kukainis ir ienests ar pļavas puķu pušķi. Arī ārpus Latvijas cilvēki nav pasargāti no inficētām ērcēm, jo īpaši tādās tūristu iecienītās vietās kā Austrijas Alpi, Ālandu salas Somijā vai Sāremā salā Igaunijā.
Pati par sevi ērce nekādu ļaunumu cilvēkam nodarīt nespēj, taču var inficēt ar ērču encefalīta vīrusu un boreliozi jeb Laima slimību, jo ir šo slimību pārnēsātāja.
“Pērn Valkas rajonā nav reģistrēts neviens ērču encefalīta slimnieks, toties ir četri, kuri slimojuši ar Laima slimību,” informē R. Grauda.
Dabā ir pieci līdz desmit procenti inficētu ērču, bet, Latvijā pārbaudot cilvēkiem piesūkušās ērces, inficēti bija no 30 līdz 33 procentiem šo kukaiņu. Tas saskan ar zinātnieku izvirzīto teoriju, ka inficētas ērces ir daudz aktīvākas, tādējādi lielāka ir iespēja, ka cilvēkam var piesūkties tieši tāda. Cilvēks ar ērču encefalītu var saslimt arī dzerot inficētu kazas, retāk govs pienu.
Ar ērču encefalītu var inficēt gan ērču mātīte, kas piesūcas uz vairākām dienām, gan ērču tēviņš, kas piesūcas tikai uz 20 minūtēm, gan ērču kāpurs, kurš ir tik sīks, ka var palikt nepamanīts. Saslimt iespējams arī tad, ja inficēta ērce tikai pārrāpo pār ādu, kurā ir sīkas mikrotraumas. Apmēram 30 procenti no ērču encefalīta slimniekiem ērci uz sava ķermeņa nav atraduši. Lai inficētos ar Laima slimību, nepieciešams ilgstošāks kontakts ar piesūkušos ērci. Viena ērce var pārnēsāt gan ērču encefalīta vīrusus, gan Laima slimības ierosinātājus, tāpēc cilvēku var inficēt ar abām šīm slimībām.
Ērču encefalīts ir infekcijas slimība, kurai ir vairākas formas. Slimībai var būt divviļņu, retāk pat trīsviļņu gaita. Slimības smaguma pakāpe atkarīga no organisma imūnsistēmas stipruma un vīrusa devas organismā. No ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam parasti paiet divas līdz trīs nedēļas, retāk — divas līdz trīs dienas vai pat pusotra mēneša. Ar ērču encefalītu inficētam cilvēkam slimība var noritēt dažādās smaguma pakāpēs: subklīniski — slimību nejūtot, vieglā — drudža formā, vidēji smagā — meningīta formā un smagā — meningoencefalīta jeb paralīzes formā.
Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir vakcinācija, īpaši personām, kuras bieži apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem. Pilnīga vakcinācija ietver trīs injekcijas: vienu līdz trīs mēnešus pēc pirmās injekcijas tiek ievadīta otrā injekcija, savukārt trešā tiek ievadīta pēc gada. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām injekcijām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešā injekcija nepieciešama, lai pagarinātu imunitāti. Pēc sākotnējās imunizācijas katru trešo gadu nepieciešama vēl viena injekcija, lai saglabātu imunitāti.
“Lai vakcinētos, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Dakteri paši iepērk vakcīnas. Vakcinācija ir maksas pakalpojums. Vidēji viena pote maksā septiņus latus. Pagaidām potēšanās pret ērču encefalītu nav iekļauta valsts imunizācijas programmā,” skaidro R. Grauda.
