Valcēniete, nesen aizsaulē aizgājušā pazīstamā ķirurga Laimoņa Dimiņa atraitne Ināra brīdina pilsētas iedzīvotājus par iespējamiem un negaidītiem nikna suņa uzbrukumiem gan cilvēkiem, gan augumā mazākiem sugas brāļiem, kā arī kaķiem.
“Nesen mūžībā aizvadīju vīru, un trīs nedēļas vēlāk man atkal jāpārdzīvo milzīgs stress,” skumji nosaka atraitne.Pateicas savam glābējamInāra stāsta, ka 19. jūlijā ap dienas vidu, kā allaž, pavadā, vedusi pastaigā ģimenes mīluli un acuraugu – Jorkšīras terjeru Pedro. Ausekļa un Tālavas ielas krustojumā pēkšņi un negaidīti no aizmugures Inārai un viņas diviem mazbērniem pieskrēja augumā liels un nikns Kaukāza aitu šķirnes suņa jauktenis. Pedro saimniece ar asarām acīs stāsta, ka milzenis, nogāzdams viņu zemē un izraudams no rokām pavadu, sagrāba zobos mazo klēpja sunīti. Kaukāzietis, plosīdams un purinādams Pedro, to aiznesa savas mājas virzienā. Visu šo traģisko notikumu redzēja kāds vīrietis, kurš automašīnā brauca garām notikuma vietai. Automašīnā sēdēja arī divi mazgadīgi bērni. Ināra uztraukumā un stresā nav paprasījusi vīrieša vārdu. Viņa ar “Ziemeļlatvijas” starpniecību no sirds pateicas labajam cilvēkam, kurš šajā situācijā neapjuka, nepameta nelaimē, bet steidzās palīgā. Tikai pēc tam, kad Tālavas ielas 22. mājas sētā ieskrēja šis vīrietis, kuram rokās bija steigā paķerts dēlis, kaukāzietis negribīgi atlaida mazo suņuku. Glābējs, neuztraucoties par savas mašīnas salonu, jo Pedro stipri asiņoja, piedāvāja Inārai viņus aizvest pie veterinārārstes. Ārste sunītim četrās vietās uzlika šuves un iešpricēja pretsāpju zāles. Diemžēl pēc dažām stundām sunītis nomira.Suņa saimniekam – administratīvais sods Pēc notikušā Pedro saimniece devās uz policiju, lai uzrakstītu iesniegumu. Ināra stāsta, ka policijas darbinieki bija atsaucīgi, taču paskaidrojuši, ka pēc Latvijas valsts likumdošanas šajā gadījumā suņa saimnieks var tikt sodīts tikai ar administratīvo naudas sodu desmit latu apmērā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta otrajā daļā noteikts, ka suņa saimnieku nevar saukt pie kriminālatbildības, ja cilvēkam nav nodarīti vismaz viegli miesas bojājumi. Šajā gadījumā bojā gājušā Pedro saimniecei ir radīti materiālie zaudējumi. To “Ziemeļlatvijai” apstiprina arī Valkas policijas iecirkņa priekšnieks Sergejs Majors, piebilstot, ka Pedro saimniece var vērsties tiesā ar civiltiesisko prasību par morālo kaitējumu. Turklāt šī lieta ir nosūtīta izskatīšanai pašvaldības Administratīvo pārkāpumu komisijas sēdē. Ināra “Ziemeļlatvijai” apliecina, ka ir gatava vērsties tiesā, piebilstot, ka viņai nav vajadzīga nauda, bet gan vēlme sodīt suņa saimnieku, kurš nenodrošina, lai dzīvnieks neapdraudētu apkārtējos. Gadījumā, ja viņa saņems morālā kaitējuma atlīdzību naudā, valcēniete to ziedos dzīvnieku patversmei. “Šādi sargsuņi ir jātur nožogojumos vai vismaz mājai ir jābūt apjoztai apkārt ar sētu,” uzskata Ināra. Viņa uzzinājusi, ka pēc notikušā kaukāzieša saimnieks ir savam sunim nopircis jaunu ķēdi. Diemžēl niknā suņa saimnieki nav vērsušies pie nokostā sunīša īpašnieces. Par to arī Inārai sāpot sirds. Vainīgi ir saimnieki, nevis sunsPar to, ka ķēde ir jauna un spīdīga, pārliecinājās arī “Ziemeļlatvija”. Suns stāvēja piesiets tajā pie šķūņa dēļa mājas pagalmā. Dzīvniekam priekšā bija noliktas divas bļodas un arī uzstādīts saulessargs. Acīmredzot, lai dzīvnieks varētu paslēpties no tiešajiem saules stariem. Vakar pēcpusdienā “Ziemeļlatvijai” beidzot izdevās sastapt mājās suņa saimnieku Andreju Broku. Viņš stāsta, ka jauktenis Tedijs viņu māju sargā jau septīto gadu. Vīrietim visu mūžu ir bijuši suņi, un viņš savu Tediju raksturo kā diezgan mīlīgu radījumu. Mājās īstais saimnieks esot kaķis, nevis Tedijs. Ja suns ienākot mājās, tad kaķis viņu ātri vien noliekot pie vietas. Saimnieks atzīst, ka mājas sargam ir nepieciešams nožogojums, tāpēc centīsies to uzstādīt. Pašlaik ģimene iztiku pelna, dodoties uz mežu, un primārais ir malkas sagādāšana gaidāmajai apkures sezonai. Izskaidrojot suņa negaidīto rīcību, Andrejs atklāj, ka bieži vien Tedija teritorijā ienākot eži. Dzīvnieks tos kož, mēģinot izdzīt no savas teritorijas. Andrejs pieļauj, ka, iespējams, Tedijs savā prātā iedomājās, ka mazais sunītis ir kaut kas līdzīgs ezim, tāpēc uzbrucis. Turklāt bieži vien tuvu mājai staigā pilsētas iedzīvotāji, kuri savus augumā nelielos suņus ved pastaigā. Andrejs pieļauj, ka arī tas varētu “bojāt” nervus lielajam sunim. Veterinārārste Ingrīda Vilne brīdina, ka kaukāziešu šķirnes suņi tik tiešām ir ļoti nikni, un gadījumā, ja viņi noraujas, uzreiz var arī uzbrukt, sargājot savu teritoriju. Viņa suņa saimniekam Andrejam ieteikusi noteikti mājas sargam izveidot nožogojumu, kā arī suni kastrēt. Iespējams, tad pazudīs Tedija niknums. I. Vilne aicina cilvēkus būt saprātīgiem un kārtīgi pārdomāt lēmumu par sargsuņa turēšanu. Tas prasa ne vien atbildību, bet arī vērā ņemamus materiālos ieguldījumus.
