Madonas novada Vestienas pagastā 10. reizi notika konkurss “Garšīgākais Latvijas medus”, kurā vērtēja 90 medus paraugus. Konkurss notika Latvijas Biškopības biedrības rīkotajā vasaras saietā, kurā piedalījās 1100 bitenieku. Konkursā otro vietu ieguva Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Dzintari” biškopis Igors Ignatjevs.
Igors biškopībai pievērsās pirms 10 gadiem, kad viņa jaunākajam brālim Arturam kāds bitenieks uzdāvināja vienu saimi, taču viņam darbs ar to ātri apnika. Lai bites neietu bojā, kādam vajadzēja par tām rūpēties. Nu Igora dravā ir 30 saimes.Katrai ģimenei sava gaumeJautāts, ko nozīmē garšīgs medus un vai tam ir kādi objektīvi vērtēšanas kritēriji, nevis tikai garšotāja gaumes izjūta, Igors atbild, ka to vispirms nosaka bišu veselība. “Saimē jābūt spēcīgām bitēm no izcilām bišu mātēm. Tādas bites ir ražīgākas un spēj savākt dažādu un daudzveidīgu nektāraugu medu. Bišu veselību var salīdzināt ar cilvēku veselības stāvokli. Ja viņš nejūtas labi, tad darba spējas pazeminās. Otrs nozīmīgs kritērijs ir dravas novietne. Mums ir bioloģiskā zemnieku saimniecība. Audzējam arī govis, cūkas un vistas. Lops, bite un cilvēks veido vienotu dabas ķēdi. Ja visi posmi labi darbojas, veidojas kvalitatīva produkcija,” skaidro I. Ignatjevs. “Dzintaru” apkārtnē nenotiek intensīvā lauksaimniecība. Šogad piecos hektāros iesēta facēlija, kas ir labs nektāraugs ar ziliem ziediem. Labu piegaršu medum dod arī griķi. Bites neizvēlas tikai vienu kultūru. Interesanti, ka katra bišu ģimene izvēlas atšķirīgus ziedputekšņus. Katrā saimē ir izlūki, kuri no rīta pirmie dodas meklēt labāko nektāru. To atraduši, viņi atgriežas pie saimes un darba bitēm norāda īsto ceļu, kur tas meklējams.Jutīgas pret kairinājumiemMedus ievākums ir atkarīgs no laika apstākļiem. Lietainās vasarās ievākums ir mazāks, taču vidēji no vienas saimes iegūst apmēram 20 kilogramus medus. I. Ignatjevs teic, ka ar medus pārdošanu problēmu nav. Viņam ir savs klientu loks, medu piegādā arī veikaliem Rīgā. Jau trešo gadu “Dzintaru” ziedputekšņus un medu var nopirkt arī “Valkas aptiekā”. Pat Rīgas lidostā ir iekārtots neliels stends ar šo produkciju. Tādējādi šis medus aizceļo uz daudzām pasaules valstīm. Igoram ir paziņas, kuri “Dzintaru” medu ved uz Austrāliju, ASV un Vāciju.Bitenieks piekrīt teorijai, ka bitēm ļoti traucē radioviļņi, jo īpaši mobilo tālruņu sakari. Igors atstāsta kādu pētījumu par cāļiem, kur vienā inkubatorā bija ievietots mobilais telefons, un tieši tajā daudzi putnēni neizšķīlās, bet puse no cāļiem piedzima ar dažādām patoloģijām. Bites ir vēl jutīgākas pret dažādiem kairinājumiem, jo īpaši pret ķīmiju. Igors pieļauj, ka cilvēka darbības rezultātā bites saslims un nevarēs atražot savu sugu. Vecajā Eiropā tas jau ir noticis, tāpēc turienes ļaudis cenšas nopirkt vēl nesaindēto Latvijas zemi.Ziemā lej svecesIgors pats nav medus cienītājs. “Pēc medus pārēšanās bērnībā to daudz nelietoju. Protams, medus garšu atpazīstu. Varu strādāt pie fasēšanas. Nekādu zudumu nebūs,” smej bitenieks. Viņam ļoti patīk strādāt pie bitēm. Igors tikai šogad iestājās Biškopju biedrībā. Viņš ģimenē palīdz rūpēties arī par astoņām govīm un 10 sivēnmātēm. Tiesa, ģimenē darbi ir sadalīti, taču cits citam palīdz.Lai savu darbu padarītu efektīvāku, Igors ir uzbūvējis nojumi uz riteņiem. Tas ļauj strādāt arī lietus laikā.Jautāts, cik saimes dravā ir vajadzīgas, lai iztikt varētu tikai ar biškopību, Igors atbild, ka viennozīmīgas atbildes nav. Populārs ir viedoklis, ka vajadzētu 100 saimes, taču Igors uzskata, ka pietiek ar mazāku skaitu, ja racionāli izmanto bišu blakusproduktus. Ziemā viņš daudz laika velta vaska sveču liešanai. I. Ignatjeva dzīve ir iegrozījusies tā, ka nu viņš savu dzīvi nespēj iedomāties bez tik čaklajiem mazajiem kukainīšiem.
