Šomēnes Valkas rajona pilsētu un lauku maznodrošinātajiem iedzīvotājiem no labdarības organizācijām vajadzēja saņemt maizi, diemžēl valsts birokrātija un pašu maizes devēju mazā rocība nav ļāvusi kukulīšus ielikt trūkumcietēju rokās.
Šomēnes Valkas rajona pilsētu un lauku maznodrošinātajiem iedzīvotājiem no labdarības organizācijām vajadzēja saņemt maizi, diemžēl valsts birokrātija un pašu maizes devēju mazā rocība nav ļāvusi kukulīšus ielikt trūkumcietēju rokās.
Zemkopības ministrija ir uzņēmusies koordinatores lomu Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu. Programma paredz baltmaizes izsniegšanu cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz garantētā iztikas minimuma līmeni, kas mūsu valstī ir 24 lati. Eiropas Komisija norādījusi, ka šis darbs uzticams tikai nevalstiskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar labdarību.
Prasības un izmaksas liek nolaist rokas
Valkas rajonā tāda ir Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) organizācija. LSK Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova skaidro, ka labdarības organizācijām sava budžeta nav. Tās ienākumus veido biedru nauda un sponsoru ziedojumi, bet maizi līdz maznodrošināto ģimenēm bez naudas nevar nogādāt. “Mūs uzaicināja piedalīties patiešām labā akcijā — izdalīt maizi trūcīgajiem iedzīvotājiem. Eiropas Komisija šādus pasākumus minētās programmas ietvaros ieplānojusi visās Eiropas Savienības valstīs. Cēls uzdevums. Sākumā nolēmām iesaistīties akcijā un domājām, kā mūsu rajonā programmu īstenot, bet tad radās arvien vairāk problēmu, līdz sapratām, ka tās ar LSK Valkas komitejas rocību nav atrisināmas. Sadūrāmies ar ļoti stingriem noteikumiem, kas bija jāievēro maizes glabāšanā un sadalē. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām, šā darba veikšanai vajag atbilstošu telpu, savukārt maizes dalītājiem katram jābūt sanitārajai grāmatiņai. Par to jāmaksā līdz 14 latu. Līdzīga summa vēl jāizdod par PVD izziņu, ka telpa atbilst sanitārajām prasībām. Turklāt, ja jau sākam dalīt maizi, tad visām sanitārajām normām atbilstošas maizes glabāšanas vietas jāiekārto ne tikai Valkā, bet arī citās pilsētās un pagastos. Citādi lauku ļaudis pamatoti pārmetīs, kādēļ maznodrošinātajiem pilsētniekiem maizi dod, bet viņiem ne. Eiropas Komisijas programmā paredzēts, ka trūkumcietējiem maize jāsaņem ne mazāk kā reizi nedēļā un tā jāizdala deviņus mēnešus. Tas nozīmē, ka maizes dalītājiem par veikto darbu jāmaksā, bet LSK tādu līdzekļu nav. Lauku atbalsta dienests gan piedāvā labdarības organizācijai, kura iesaistījusies minētās programmas īstenošanā, maksāt procentu no izdalītās maizes vērtības. Pēc mūsu aprēķiniem, tāds atbalsts ir ievērojami mazāks par izdevumiem. Maizes dalīšana mums radītu ievērojamus zaudējumus. Tā kā mums pašiem naudas nav, pašlaik uzskatu par neiespējamu iesaistīties programmas izpildē,” atzīst G. Sokolova.
Viņa iesaka palīdzību sniegt pārdomātāk. “Maizes vietā maznodrošinātajām ģimenēm varētu izsniegt rīsus, putraimus un miltus. Šo produktu uzglabāšanas termiņš ir garāks, pēc tiem cilvēks var ierasties reizi mēnesī un tad pats mājās pagatavot ēdienu,” saka G. Sokolova.
Noteikumu krava uz desmit kukulīšiem
Valkas rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Mārīte Magone uzskata, ka maizes kukulītim ceļā uz maznodrošināto ģimenēm lielākos šķēršļus rada birokrātija. “Lai aizvestu uz pagastu un izdalītu desmit piecpadsmit maizes klaipus, vajag veikt virkni pasākumu, kas paredzēti pārtikas uzglabāšanas un tirdzniecības noteikumos. Skaidrs, ka tad jāsāk domāt, vai tas tā vērts. Lielās pilsētās ir vieglāk — tur pietiek ar vienu centru, kur cilvēki ierodas un saņem maizi. Mums jāskaita kilometri, braucot uz pagastiem. Pirms kāda laika mācījos Vācijā. Tur arī labdarības organizācijas trūcīgajiem izsniedz maizi. Jāatzīst, ka vāciešiem labdarības veikšanai tik daudz formalitāšu kā pie mums nav jānokārto. Visu taču var atrisināt vienkāršāk. Nevienam pagastam maizes krava nav vajadzīga. Piecpadsmit maizes klaipus var ievest vietējās skolas ēdnīcā vai veikalā, lai maznodrošinātie tos saņem tur. Maizi var izdalīt kādā individuālajā mājā. Varianti ir dažādi,” saka M. Magone.
Viņa atzīst, ka pati programma ir vērtīga. “Tur, piemēram, rakstīts, ka apgādē ar maizi iesaistāmi arī cilvēki bez dzīvesvietas. Tādiem ienākumus neizvērtē. Tas nozīmē, ka maizi varētu saņemt arī bezpajumtnieki. Jāatrisina vienīgi birokrātijas radītās problēmas,” norāda M. Magone.
Ar līdzīgām grūtībām valstī ir saskārušās vairākas nevalstiskās organizācijas. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas, pašlaik maizes izdalīšanu maznodrošinātajiem apņēmušās tikai sešas organizācijas, un tā notiks Rīgā, Valmierā, Preiļu rajonā, Aglonā, Jēkabpils un Ventspils rajonā.
Ministrija meklē risinājumus
Trešdien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu problēmas un meklētu tām atrisinājumu. Pēc sanāksmes Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Helma Jirgena “Ziemeļlatvijai” teica, ka lielākie sarežģījumi būs nokārtoti un pēc diviem mēnešiem maizes izsniegšana trūkumcietējiem notiks vairākos rajonos. “Esam pārskatījuši PVD prasības. Tajās būs izmaiņas, kas atvieglos maizes izsniegšanu maznodrošinātajiem. Ministrija atradīs iespēju no valsts budžeta iegūt papildu finansējumu transporta izdevumu segšanai maizes vedējiem. Jautājums par samaksu maizes dalītājiem ir diezgan sarežģīts, jo Eiropas Komisijas programma šo akciju atbalsta kā labdarību. Izsludināsim arī jaunu maizes ražošanas apjomu šim mērķim ceptuvēm. Šo labdarības akciju organizējam pirmo reizi, tādēļ arī sastopamies ar dažādiem negaidītiem sarežģījumiem, kurus darba gaitā novērsīsim,” saka H. Jirgena.
