Jūlijā daudzviet laukos un mežu malās savas ziedu pilnās galvas izslējuši stāv latvāņi.
Ar šo nezāli, kas ir bīstama cilvēku veselībai, lauksaimnieki cīnās jau vairākus gadus, bet rezultāti ir diezgan niecīgi. Šogad beidzas arī 2006. gadā Ministru kabineta apstiprinātā latvāņu izplatības ierobežošanas programma. Tās ietvaros latvāņu iznīdēšanai no valsts pamatbudžeta un Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem bija plānots atvēlēt 15,35 miljonus latu. Daļu šo līdzekļu lauksaimniecībā izmantoto zemju apsaimniekotāji saņēma, bet ar to nepietika, lai cīņa pret minētajām nezālēm būtu sekmīga.Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta 2010. gadā veiktajiem mērījumiem, bijušā Valkas rajona teritorijā latvāņi aizņem apmēram 300 hektārus. Vislielākās latvāņu platības ir Valkas novadā – vairāk nekā 200 hektāru. Smiltenes un Strenču novadā šīs platības attiecīgi ir 97 un 8 hektāri.Iznīdēšana prasa lielus izdevumusLauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele informē, ka jau vairākus gadus daudz latvāņu aug Zvārtavas pagastā, arī Palsmanē un Brantos. “Es domāju, ka cīņa ar šīm nezālēm īsti neveicas tādēļ, ka tā prasa lielus izdevumus. Lai latvāņus iznīdētu, jālieto vai nu ķimikālijas vai tie jāpļauj. Turklāt jāpļauj regulāri, bet degviela ir dārga. Lēti nav arī herbicīdi. Daudzi lauksaimnieki to nevar atļauties, jo ievērojamus līdzekļus prasa arī zemes apstrāde un ražas audzēšana,” saka V. Empele.Biroja augkopības speciāliste Ilona Krūmiņa stāsta, ka pirms dažiem gadiem latvāņu iznīdēšanai tika piešķirta noteikta summa no Eiropas naudas, taču par šo finansējumu notika latvāņu platību uzmērīšana, bet vēlāk izveidoja karti, un ar to arī viss beidzās. “Daļa latvāņu ir ieaugusi mežos, kur tos grūti nopļaut. Nezāļu sēklas iznēsā Gauja, tādēļ arī nereti tie saaug vietās, kur grūti tikt klāt,” skaidro I. Krūmiņa.Kad bija nauda, tad pļāvaArī Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede atzīst, ka līdzekļu trūkums kavē latvāņu iznīdēšanu. “Pirms pieciem gadiem zemes īpašnieki saņēma atbalsta finansējumu un tad arī nopļāva latvāņus palielā platībā, bet tagad zemnieki cenšas tos iznīdēt vienīgi aramzemes tuvumā. Tālākās pļavās un grāvmalās tie netraucēti aug,” apliecina R. Priede.Kamēr nozares vadība nesapratīs, ka ar entuziasmu vien nezāles nevar iznīdēt, tikmēr latvāņi savas pozīcijas Latvijas laukos neatstās. Pašlaik pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem valstī kopumā latvāņi aizņem 10 230 hektāru lielu platību.
Uzziņai
Latvāņi ir čemurziežu dzimtas augi, kuriem ir apmēram 70 sugu. Tie ir augi ar trīskārt plūksnainām lapām un saliktām čemuru ziedkopām. Latvāņi ir izplatījušies lielākoties ziemeļu puslodē. Latvijā ir zināmas trīs sugas – Sibīrijas, Sosnovska un Mantegaca latvāņi. Sibīrijas latvānis ir no vietējās sugas, bet Sosnovska un Mantegaca latvāņus savulaik kā vērtīgus kultūraugus izmantošanai lopbarībā ieveda no citām zemēm. Vēlāk Sosnovska latvāņi izplatījās savvaļā.Latvāņu sula satur indīgas vielas. Ultravioleto staru iedarbībā tā var radīt ādas apdegumus. Cilvēku veselībai visbīstamākais ir Sosnovska latvānis.
