Strenčiem ir ar ko lepoties

Džins no pudeles ir izlaists – tā varētu teikt par šīs nedēļas nogalē notiekošajiem pasākumiem Smiltenes un Strenču novados. Iepazīstoties ar pasākumu programmām, jāteic, ka tik tiešām ir sākusies vasaras sezona, kad katru nedēļas nogali tuvā un  tālākā apkārtnē notiek pa kādam kultūras un izklaides pasākumam.

Reizēm aizdomājos, kas ir katra novada vai pilsētas pasākumu vizītkarte. Par Valkas novadu gribētos teikt, ka tas ir Lielais labdarības robežtirgus, kas notiek katru gadu maija pirmajā sestdienā un svētdienā, un Meža dienas Kārķos, kas notiek aprīļa beigās. Savukārt no Valkas netālo Strenču vizītkarte viennozīmīgi ir Gaujas plostnieku svētki un izklaides pasākumi – koncerti un zaļumballes – Gaujas krastā.

Pēdējos gados mazā, ja tā varētu teikt, bet uzņēmīgā un pašapzinīgā pilsētiņa ar savu varēšanu un kultūras dzīves uzrāvienu ir pārsteigusi ne tikai mani vienu. Īpaši Strenči uzmirdzēja pandēmijas laikā, kad daudzi kultūras dzīves organizatori dusēja lāča miegā, bet Strenčos brīvā dabā Gaujas krastā notika Intara Busuļa un citu Latvijā populāru mūziķu koncerti. Savukārt šīs nedēļas nogalē Strenčos jau 26. gadu notiks Plostnieku svētki. Ar programmu var iepazīties ikviens, kurš plānojis apmeklēt šos svētkus. Taču šo svētku sāls ir plosta siešana un brauciens pa Gauju.

Man ir laimējies vairākus gadus kopā ar drosmīgajiem, spēcīgajiem Gaujas viltību zinātājiem – plostniekiem – izbaudīt plosta ceļa burvību un arī reizēm bīstamību. Apskatot iepriekšējo gadu braucienu fotogrāfijas, atmiņā ataust jautrie notikumi. Tie saistās ar slapjām kājām un apģērbu, Gaujas “apēstajām” mantām, dejošanu un kopīgu dziedāšanu.

Jāatzīst, ka katru gadu arvien vairāk cilvēku vēlas izbaudīt plosta ceļu, lai ne tikai atpūstos no ikdienas skrējiena, bet arī savām acīm redzētu plostnieka arodam piemītošās prasmes. Ne velti plostnieku amata prasmes ir iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Strenčiem ir ar ko lepoties!