Iestājoties vasaras siltajam laikam, čūskas meklē piemērotu vietu olu dēšanai. Tās baidās no cilvēkiem, tāpēc nekad neuzbrūk pirmās. Ir svarīgi rāpuli neizprovocēt uz kodienu.
Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna ir novērojis, ka šogad ir daudz zalkšu. Odzi līdz šim viņš nav redzējis. “Daudz čūsku ir tepat, Smiltenes apkārtnes mežos, īpaši daudz Niedrāja apkārtnē,” viņš stāsta. N. Vīksna norāda, ka šovasar jau konstatēts pirmais gadījums, kad zalktis centies iekļūt cilvēku mājoklī.Smiltenē satiktā Laima šovasar jau trīs reizes ir sastapusies ar odzi. “Vienu izcēlu no savas puķu dobes un palaidu vaļā. Pārējām divām vienkārši pagāju garām. Lai čūskas dzīvo, nav ko tās aiztikt!” saka Laima. Viņa atceras, ka pirms pāris gadiem odze iekodusi viņas mātei. Veselībai kaitējumu gan kodums neesot nodarījis.Dabas pētnieks Ingmārs Līdaka norāda, ka tagad, jūlijā, zalkši aktīvi meklē vietu olu dēšanai. Karstā un sausā laikā tie meklē mitrumu, tāpēc nereti sastopami cilvēku māju tuvumā – komposta kaudzēs, zem lieveņa, pie dīķa un citās vēsās, mitrās vietās.Zalktis nav indīgs, to var droši ņemt aiz vidukļa un nogādāt ārpus piemājas teritorijas, stāsta I. Līdaka. Čūska jānogādā vismaz pārdesmit metru attālumā no dzīvojamās teritorijas.Zalkši labi pārvietojas pa ūdeni, tāpēc daudzi peldētāji baidās, ka čūska var iekost. I. Līdaka norāda, ka čūskas kož tikai tad, ja jūtas apdraudētas. Ūdenī zalktis var iekost tikai rokā, tā mutes atvērums ir pārāk mazs, lai iekostu citās ķermeņa daļās. “Ja, pārvietojoties pa ūdeni, zalktis sajutīs cilvēka tuvumu, tas izbīsies un centīsies nozust,” mierina I. Līdaka.Viņš stāsta, ka odzes vislabprātāk mitinās purvmalās, māju drupās un akmeņainās vietās. Tās ir vienīgās indīgās čūskas Latvijā, taču, lai no saņemtās indes devas nomirtu, jābūt vājai sirdij, pastiprinātam jūtīgumam pret indi un lielām bailēm. Lai izvairītos no sastapšanās ar odzi, atrodoties mežā, jāuzvedas skaļi.I. Līdaka brīdina, ka vasarā čūskas aktīvas ir no rīta un vakarā, kad nav karsts. Parasti, sajūtot briesmas, čūskas paslēpjas, taču, ja rāpulis tomēr satikts, to nevajag ņemt rokās, sist, darīt sāpes, jo pretējā gadījumā čūska var iekost. Smiltenē praktizējošā ģimenes ārste Maruta Bindre norāda, ka ļaunumu cilvēka veselībai zalkša kodums var nodarīt tikai tad, ja tajā rodas iekaisums. Ja koduma vieta kļūst sāpīga un veidojas apsārtums, jādodas pie ārsta. Ja iekož odze, nekavējoties jāizsauc ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība, norāda M. Bindre. Cietušo ķermeņa vietu nedrīkst kustināt, lai nepaātrinātu indes izplatīšanos organismā. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu, jo tas aizsprosto asinsvadus, mēģināt indi izspiest, izsūkt vai kā citādi apstrādāt koduma vietu. Dodoties mežā vai uz vietām, kur, iespējams, mīt čūskas, obligāti jāņem līdzi mobilais tālrunis, lai vajadzības gadījumā varētu izsaukt palīdzību, atgādina M. Bindre. Ir precīzi jāzin sava atrašanās vieta, lai vajadzības gadījumā par to varētu informēt mediķus.
