Lai uzturētu kopības apziņu starp Brantu un Launkalnes pagasta ļaudīm un vienkopus pulcinātu kopā cilvēkus, kuri nodarbojas ar savas dzimtas pētniecību, aizvadītās nedēļas nogalē novadpētnieks Jānis Puntulis rīkoja brantēniešu – launkalniešu salidojumu. Pasākums izvērsās citādāks kā plānots.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” J. Puntulis atzīst, ka bija gaidījis lielāku atsaucību no apkārtējiem cilvēkiem. “Šo laiku pasākumam izvēlējos apzināti. Svētdien Smiltenē notika kapusvētki, un uz tiem parasti sabrauc cilvēki, kuri ikdienā šajā pusē neatrodas. Iespējams, iztraucēja lietus, “Apvedceļa” balle Smiltenē, kūtrums vai kāds cits iemesls,” aizdomājas novadpētnieks no Brantu pagasta.Izveido izstādiIerodoties bijušajā Brantu pamatskolā, J. Puntulis aicina aplūkot izstādi, kurā izliktas fotogrāfijas ar Brantu un Launkalnes pagasta cilvēkiem. Brantēnieši Pirmā pasaules kara laikā, Latvijas armijā, neatpazītie cilvēki, Brantu un Launkalnes pagasta valde, sadzīve 20. – 30. gados, senās mājas – tās ir tikai dažas no tēmām fotogrāfijās. Vaicāts, kā fotogrāfijas nonākušas līdz J. Puntulim, viņš atbild: “Pats personīgi braukāju pie vecajiem cilvēkiem un intervēju viņus. Līdzi bija portatīvais dators un skeneris, lai ieskenētu bildes. Man nav svarīgs papīra gabals, bet tieši stāsts, ko tas sevī nes. Mans mērķis ir pievērst lielāku uzmanību vecajām fotogrāfijām un kultūrvēsturiskajam mantojumam, jo mēs strauji zaudējam kultūras vērtības,” stāsta novadpētnieks.Viņš ikvienam iesaka fotogrāfijām otrā pusē uzrakstīt, kas redzams attēlā, jo ļoti daudzām vecajām fotogrāfijām tas nav izdarīts, līdz ar to nav zināms, kas tie par cilvēkiem. J. Puntulis pastāstīja, ka šī izstāde no Brantu skolas tiks pārcelta uz pagasta pārvaldes administratīvajām telpām, lai ikvienam būtu iespēja to apmeklēt un, iespējams, fotogrāfijās atpazīt arī savus radiniekus.Emocionālas tikšanāsPasākuma rīkotāju priecē, ka speciāli uz to ir ieradusies Vīgantu ģimene no Anglijas, kuru izcelsme meklējama Brantu pagastā. “Šajās dienās izdevās atrast viņu radiniekus, kuru tikšanās bija ļoti emocionāla un skaista. Līdzīgi ir bijis arī ar citiem cilvēkiem. Interesantākais, ko esmu secinājis, pētot Brantu un Launkalnes pagasta vecu cilvēku ciltskoku, ir tas, ka viņi visi ir kā viena liela ģimene. Ņemot vērā šo agrāko radniecību un kopību, atkalredzēšanās šajos nestabilajos laikos var būt ļoti nozīmīga,” uzskata novadpētnieks.Viņš ir gatavs rīkot vēl šāda veida pasākumus, ja vien iedzīvotāji paši būs ieinteresēti.
vairis pinzulis par pasākumu
Kopā ar sievu atbraucām uz pasākumu, jo vēlējāmies papildināt savu dzimtas koku. Mans radinieks Pēteris Ozols Latvijas laikā strādāja veikalā, kas atradās aptuveni simts metru attālumā no Brantu skolas. Savu dzimtas koku sāku pētīt pirms trijiem četriem gadiem, jo gribējās saprast, kas ir mani senči un ar ko viņi ir nodarbojušies. Radinieki Smiltenē pastāstīja, ka “Ziemeļlatvijā” bijis raksts par Jāni Puntuli un ieteica pašiem ar viņu sazināties. Caur draugiem.lv to izdarījām. Pateicoties viņam, savam dzimtas kokam izdevies pievilkt klāt četrus atzarus. Apsveicami, ka Jānis uzņēmies rīkot šādu pasākumu. Manā skatījumā viņš ir tāds kā Krišjānis Barons, kurš agrāk gāja pa mājām un vāca tautas dziesmas, bet Jānis iet pa mājām, tiekas ar veciem cilvēkiem un uzklausa viņu dzīvesstāstus. Varbūt pēc simts gadiem par Jāni rakstīs grāmatās, jo tādi kā viņš ir retums. Ne visiem ir interese par tādām lietām kā Jānim, vienīgi viņam vajadzētu sašaurināt tēmas, kuras pētīt. Viens uz visām pusēm arī nevar.
