Cilvēkiem ir jābeidz vainot visās nelaimēs pašvaldību un valsti un gaidīt, ka visu izdarīs pagasta pārvalde, bet pašiem jāsāk domāt un darīt, tā “Ziemeļlatvijai” pauda kāda Ērģemes kapos satiktā sieviete.
Aizvadītās nedēļas nogalē devāmies uz kapiem, lai apskatītos, vai tie tiešām ir ieauguši garā zālē, kā to laikraksta mājas lapas www.ziemellatvija.lv forumā “Kam jāpļauj zāle Ērģemes kapos” norāda foruma atklājēja ar niku “Nezinošā”.Pašiem jābūt apzinīgākiem “Nezinošā” raksta: “Ērģemes kapos šogad zāle nav pļauta. Tā ir līdz ceļiem. Dažās vietās pat nevar nokļūt līdz kapiem. Tā tas nav tikai šogad. Tāda aina ir katru gadu. Kam tas ir jādara?”Pie kapu ieejas mūs laipni sagaida pagasta pārvaldnieks Jānis Krams un kapu pārzine Ilze Cīrule. Viņa kapu kopšanas darbus veic jau divus gadus. Pat pirms amatpersonu uzklausīšanas redzams, ka kapos zāle nebūt nav līdz ceļiem. Kapu pārzine atzīst, ka vienā dienā nav iespējams nopļaut visu plašo teritoriju. Kapos ir nelīdzens reljefs, tāpēc pļaušanai pārsvarā var izmantot tikai trimmeri. Ar to strādā tā saucamais simtlatnieks – pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātais. J. Krams uzskata, – lai varētu pļaut ar trimmeri, ir jābūt saprašanai un kaut nelielām iemaņām, tāpēc nemaz visiem šo darbu nevar uzticēt. Viņš ir pateicīgs, ka šobrīd pagaidu sabiedriskajos darbos strādā apzinīgs un akurāts vīrs, kuram pļaušana padodas. Paši pārliecināmies, ka kapos teritorija tik tiešām ir sakopta. Ir nopļauts pat tur, kur ierādītas kapu vietas, bet tās stāv tukšas. J. Krams uzskata, ka tās vajadzētu kopt pašiem īpašniekiem, bet bieži vien neaizņemtās kapu vietas ieaug zālē un dadžos. I. Cīrule piekrīt J. Kramam, piebilstot, ka pašiem cilvēkiem vajadzētu būt apzinīgākiem. Bieži vien cilvēki apkopj tikai savu kapu teritoriju, kaut gan kapu noteikumos norādīts, ka jāapkopj arī teritorija vismaz metru apkārt, tātad arī celiņš. Diemžēl to dara gaužām maz piederīgo. Nenoliedzami, vēl ir daudz darāmā, bet līdz kapu svētkiem visus iecerētos darbus paspēs paveikt.Domā par grants sagādāšanuSarunas gaitā I. Cīrule atklāj, ka daži cilvēki ir par slinku, lai savāktos atkritumus izmestu tiem paredzētajos konteineros. Atkritumu urnas, kas domātas svecēm un stikla atkritumiem, kā arī citas – zaļajiem atkritumiem, pa visu kapu teritoriju izvietotas sešās vietās. Tomēr ir cilvēki, kas visu drazu samet vienā urnā. Pārvaldniece novērojusi, ka reizēm atkritumi sakasīti kaudzē uz celiņa vai starp kapu placīšiem un nav aiznesti. Aizrādot, ka tā nedrīkst darīt, pretim tiek saņemti pārmetumi, ka “esmu veca un nevaru to izdarīt”. I. Cīrule atzīst – ir visādas situācijas, dažādi cilvēki, tāpēc jāmāk saprasties un sadzīvot ar visiem. Saistībā ar kapiem kādu pavisam negatīvu situāciju atklāj arī J. Krams. Pēc piederīgo lūguma noraidīšanas par kapa atrakšanu un mirušā cilvēka pārapbedīšanu, viņš saņēmis novēlējumu: “Kaut tev rokas nokalstu!” Pēc tam pagastvecim tiešām sākušās nopietnas veselības problēmas saistībā ar rokām.Tuvojoties kapu svētkiem, kapu pārzine vairākkārt saņēmusi piederīgo lūgumu pagasta pārvaldei noorganizēt grants atvešanu. Līdz šim pašvaldība katru gadu ir spējusi šo lūgumu izpildīt, bet šogad bez labvēļu atbalsta diez vai varēs tikt pie grants. Pašvaldībai ir transports un iespējas smiltis atvest, bet pašai grants karjera nav. J. Krams skaidro, ka visi valsts teritorijā esošie grants karjeri ir privātīpašums, piemēram, Ērģemes apkārtnē esošie pieder A/S “Latvijas valsts meži”. Lai iegūtu granti, tā jāpērk, tomēr pie šī jautājuma tiekot strādāts un apsvērti dažādi risinājumi.
Uzziņai
Ērģemē kapu svētki notiks sestdien, 28. jūlijā, pulksten 15.
