Reiz izlasīju, ka vienmēr ir vērtīgi ieklausīties vecāku cilvēku teiktajā. Šos vārdus atcerējos pirms došanās uz interviju pie ilggadējās mājturības skolotājas Valijas Nadziņas. Ievadam piebildīšu, ka Smiltenes ģimnāzijas laikā man mājturību pasniedza Valijas kundzes kolēģes, par ko tolaik ļoti priecājos. Atzīšos, ka pamatskolā no pedantiskās un šķietami bargās skolotājas man bija bail. Kāds tam bija cēlonis, joprojām nemāku teikt, bet gaiteņos no viņas izvairījos.Tā pa īstam šo izcilo rokdarbnieci sāku iepazīt pirms kāda pusotra diviem gadiem, kad viesojos pensionāru klubiņā Smiltenē. Kā sanāca, kā ne, mana vieta pie svētku galda izrādījās blakus tieši Valijai. Nu jau gluži citam cilvēkam no mana skatu punkta – viesmīlīgam, gādīgam un inteliģentam. Pagāja laiks, un atkal kāds gadījums mani saveda kopā ar šo skolotāju. Šoreiz tas bija brauciens uz Valmieras teātri. Jau ceļā uz Valmieru sarunās atklājās, cik ārkārtīgi interesanti ir uzklausīt pieredzes bagātus cilvēkus.Nupat intervēju mājturības skolotāju par viņas atkārtoti izdotajām grāmatām, un ikreiz no šādiem tikšanās brīžiem gūstu ko vērtīgu sev. Atziņa, kas mani nepamet – vissvarīgākie katrā lietā ir pamati. Mēs varam būt sazin kas, staigāt smalkās drēbēs, dzert tēju no porcelāna krūzītēm, taču kā lai tās vienmēr tādas būtu, ja nepratīsim pamatlietas – nomazgāt, sakopt, uzturēt tīras. Uz mani tas atstāja iespaidu, un tamdēļ vien ir vērts biežāk ieklausīties otrā cilvēkā. Pamēģiniet, jo tā mēs priekš sevis iegūsim daudz vairāk vērtīga, nekā dzīvojot, balstoties uz maldīgiem un nepamatotiem priekšstatiem.
“Gudrības nasta nekad nav par smagu.” kristīne dzērve