Smiltenes novada orientēšanās sacensību seriālam “Azimuts 2012” ir vasaras pārtraukums. Kamēr orientieristi izbauda ne visai silto vasaru, atskatāmies uz aizvadītajām 11 kārtām jeb pusi no sezonas. Par tām vaicājam OK “Azimuts” vadītājam jeb vienkārši orientēšanās entuziastam Aldim Lapiņam.
“Katra sezona no iepriekšējās atšķiras ar kādu niansi. Šoreiz kārtas ir bijušas ļoti interesantas. Citiem un arī man pašam patīk kopīgās sacensības, ko rīkojam kopā ar igauņiem, alūksniešiem un rudens pusē ar gulbeniešiem. Igaunijā mūs ieveda tik eksotiskā rajonā kā Hanjas un Munameģa apkārtne! Kritušie koki no dalībniekiem prasīja daudz, dažbrīd apvidus līdzinājās redzētajām filmās. Tāpat kā nesen orientēšanās Ziemeru muižas apkārtnē. Nokļūt līdz sacensībām – tā jau ir eksotika,” jūsmo OK “Azimuts” vadītājs.A. Lapiņš, izvērtējot dalībnieku atsauksmes, secina, ka patīkamas bijušas arī kartes apkārtnes mežos. Pašam kā organizatoram atmiņā palikuši sarežģītie Branti, par kuriem sportistiem ir atšķirīgs viedoklis. Vieniem fiziski par grūtu, citiem šāda orientēšanās sagādā baudu. Vecāku pēdās To, ka orientēšanās ir kas vairāk par skriešanu mežā un kontrolpunktu meklēšanu, apliecina daudzi. Trešdienas “Azimutā” kļuvušas par pasākumu ģimenēm. Arī uz vasaras sezonas pēdējo pasākumu pie Niedrāja ezera vairāki vecāki ieradās kopā ar saviem bērniem. Tādas ir Cīruļu, Šulcu un vēl citas ģimenes. Arī Rektiņu ģimene, kas jau astoņus gadus par savām mājām sauc Īriju. Latvijā viņi ieradušies tikai pirms dienas un plāno te uzturēties vairākas nedēļas. “Orientēšanās man tuva bija jaunībā. Atsāku aptuveni pirms trijiem gadiem Īrijā. Atbraucām uz Latviju un meklējām internetā, kur šeit notiek kādas sacensības, un atradām “Azimutu”,” stāsta Ingus Rektiņš.Viņa dēls Sandis, kurš startēja 16 gadu vecuma grupā, pusi savas līdzšinējās dzīves nodzīvojis Īrijā, tāpēc viņa valodai nedaudz jūtams akcents. Latvijas mežos puisis orientējās pirmo reizi. Viņam ir, ar ko salīdzināt!Atšķirība ir jūtamaS. Rektiņš īsi pēc distances atzīst, ka Latvijā bijis dīvaini skriet, viennozīmīgi – sarežģītāk. Tas tāpēc, ka Īrijā apvidus ir pavisam citāds – daudz mazu puduru, kurus sarežģīti šķērsot, tāpēc visbiežāk skriešana ir pa ceļiem un taciņām. Īrijā orientēšanās ir skrienamāka, taču neiztikt bez fiziskas piepūles, jo ir kalni un liels kāpums.Bez kā neiztiks Smiltenes un tai tuvākas vai tālākas apkaimes sportisti rudens pusē “Azimutā”, var uzzināt jau šobrīd, ielūkojoties okazimuts.lv. Kā liecina pieejamā informācija, pirmā kārta pēc pārtraukuma būs pie Niedrāja, tātad visai mierīga, kam sekos orientēšanās Silvas pusē. Bet tad azimutiešus sagaidīs kāds jaunums – Gulbenes novada Rankas pusē esošās “Lācītes”. To, kāda būs šī kopkārta, varēs uzzināt vienīgi septembra sākumā, taču jau tagad zināms – piedzīvojumus tā atnesīs.
