Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija saņēmusi anonīmu vēstuli, kurā norādīts uz lopu mocīšanu kādās Variņu pagasta lauku mājās. Vēstulē rakstīto pārbaudīja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes iecirkņa inspektors Oskars Ķerpe un secināja, ka lietas ierosināšanai nav pamata.
Vēstulē teikts, ka kādās mājās “lopi tiek turēti cauru gadu kūtī, kura pilna ar mēsliem, un galvas (lopiem, – redakcijas piezīme) griestos metas; ziemai barība netiek gādāta, vasaru pa druskai nes zāli; mēslu dēļ lopiem nav iespējams ārā tikt”.Pēc “Ziemeļlatvijas” lūguma minētajā lauku sētā ieradās iecirkņa inspektors O. Ķerpe. Pēc redzētā policists secina, ka nav pamata ierosināt lietu par dzīvnieku mocīšanu.“Lopi ir paēduši un padzēruši. Saimnieki parādīja govīm un zirgam jau sagādāto un priekšā nolikto barību – svaigu zāli. Jā, kūtī ir mēsli līdz pusdurvīm, jo govis viņi tur tikai iekšā un mēslus izved reizi pusgadā. Tāds nu ir šo cilvēku izvēlētais saimniekošanas veids,” atzīst O. Ķerpe.Ņemot vērā to, ka pārbaudē pārkāpumi netika atklāti, mājas nosaukumu publikācijā neminam.Situāciju Variņu pagastā “Ziemeļlatvija” lūdza komentēt arī Bilskas pagasta zemnieku Kasparu Putrāli, kura saimniecība “Kalējiņi 1” piena lopkopībā ir viena no modernākajām mūsu pusē. “Ja govs dod pienu un ir paēdusi, tai ir vieta, kur gulēt, un svaigs gaiss kūtī, tad dzīvnieks netiek mocīts. Un tam, līdz kurienei kūtī ir mēsli, nav nekāda starpība,” saka K. Putrālis.
