Visa bija jāņuzāle,Kas aug manā dārziņā:Ķeizarkronis, alisīte,Pati roze vidiņā.Rudzupuķe lielījāsBaltus svārkus dabūjusi.Tā vairs nav rudzupuķe,Ja nav zili lindraciņi.Atraitnītes, meitenītesBariņos sasēdušasPaslepen lūkojās,Kur līgoja āboliņš.Jasmīns dārza maliņāSaldas smaržas salējies,Cik meitiņa garām gāja, Tik sirsniņa apsareiba.Visi ļaudis brīnījās,Kāds man jāņu vainadziņš:Salātlapas, diļļu pušķi,Redīsiņi košumam.Es ar savu jāņukroni Raganiņas izbiedēju, Tās aizskrēja šķērsu gaisu,Atpakaļ spļaudoties. Spraužam meijas, plūcam zāles, Pinam ziedu vainadziņus, Jāņu diena atnākusi, Līgojot līgodama. Sienam sieru, darām alu, Vēdinām lindraciņus – Nu varēs Jānītim Apkārt vien grozīties. Sēd, Jānīti, pie galdiņa, Pašā galda galiņā, Ilgi Tevi gaidījām – No pērnās Jāņudienas. Visi saka – Jāņu diena, Bet es saku – Jāņu nakts: Man patika raudzīties, Kā pūdele kalnā deg. Jāņu māte Jāņu tēvu Ar jostiņu piesējusi, Ar jostiņu piesējusi Pie saviem lindrakiem. Es izbridu dziļu zāli, Papardīti meklēdama; Kājas vien samērcēju, Papardīti neatradu. Ak, tu manu sūru dienu, Līgotājus sagaidot: Visas manas greznas puķes Vainagā novītušas. Jānīt’s stāv kalniņā, Savu zemi lūkodams; Tautu meita lejiņā Bez lindraka mazgājās. Kā es viena līgot iešu, Ja man sava Jāņa nava? Lai tas Jānis, kur tas Jānis, Iešu ar Pēterīti! Liela, plata Jāņu māte Jāņu bērnus sagaidīja, Jāņu tēvs tievs kā diegs Aiz tās platās paslēpās. Aiz tās platās paslēpās,Jāņu bērnus nobijies. Divas dienas sieru sēju, Jāņu dienu gaidīdama, Kad atnāca Jāņu diena, Pusstundā notiesāja. Kas tur kliedza, kas tur brēca Pār novadu kalniņā? Jāņu tēvs ar Jāņu māti Tā diktāk runājās. Visi ciema suņi rēja, Kad Jānītis līgot gāja; Kad pazuda papardēs, Tad ne gailis nedziedāja. Papardītes līgojās Visu cauru Jāņu nakti: Pēterīts ar Miķelīti Blusas ķēra aizgūtnēm. Ai, meitiņa, ai, meitiņa, Šito kaunu Tu nedari – Tu ar savu valodiņu Jāni dzini zemītē. Kur tu ņēmi, Jāņu tēvs, Tādu meiju pagalmā? Ne tā bija kāda meija, Tā bij’ Jāņa līgaviņa!Kurinam jāņuguni, Lai var meitas pāri lēkt – Kad tās skrēja, kad tās lēca, Augstu cēla lindraciņus.Ne mūžam es neteikšu, Ko darīju Jāņu nakti; Lai nokalta sievām mēles, Apkārt riņķī runājot.Alus rūgst, alus rūgst, Nu būs laba līgošana! Ne nu būs, ne nu kā – Šitas alus Pēteriem. Ej projām, Jāņu diena, Ja nevari šeit palikt. Citu gadu atkal nāc Vairāk dienu ciemoties. Šito gan, mīļi ļaudis, Nebūsiet dzirdējuši: Jāņa māte govi slauca Līdz pašiem Pēteriem, Pēterdienas rītiņā Govs izspēra slaucenīti. Jāņa tēvs uzbārās Tādu skatu redzēdams, Pašam gāja vēl trakāk – Alus mucu dancināja. Alus mucu dancināja Pa plašo sētasvidu, Apreibusi ielīgojaTenteriski ezerā. Anita Anitīna
