Pievelk folklora un latviskais garsJānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājsJāņus svinu draugu un ģimenes lokā, bet neuzskatu tos par savas vārdadienas svinībām. Jāņi ir latviešu tautas svētki, un tiem nav nekāda sakara ar vārdadienu. Pēdējos gados pirms Jāņiem, saulgriežu naktī, var doties uz Jērcēniem un šo svētku svinēšanu iesākt īstā latviešu garā – ar siera siešanu, iešanu ap ugunskuru, rotaļām, vainagu dedzināšanu, apdziedāšanu. Arī šodien, 22. jūnijā, pulksten 21 Jērcēnmuižas parkā notiks pasākums – Zāļu vakars. Tāpēc visi, kam interesē, atbrauciet! Pats pirmo reizi uz šo pasākumu aizbraucu aiz ziņkāres, jo patiesībā par folkloru un latvisko īsti neko nezinām. Esmu sapratis, ka mani pievelk Jērcēnos notiekošais. Nepiespiestā gaisotnē var izbaudīt burvību un atpūsties, vieta uz saliņas ir romantiska. Rituāli notiek līdz pat saullēktam.Uz pasākumu Jērcēnos vienmēr braucu kā Jānis jeb vienkāršs iedzīvotājs, nevis Strenču novada domes priekšsēdētājs, kaut gan beigās tāpat neiztiek bez izrādītas uzmanības. Vasaras saulgriežos mani nekad nav saistījuši lieli, publiski pasākumi, izņemot savā pilsētiņā. Nākamajā dienā pēc svētkiem tuvāko lokā spēlējam pludmales volejbolu, izbraucam ar riteņiem.
Tēvs Jānis, pats Jānis, dēls arī JānisJānis Lauris, HK “Smiltene ‘09” vadītājsSvētkus pavadu kopā ar ģimeni, un katru gadu cenšamies tos svinēt ārpus Latvijas, dodoties kādā ceļojumā. Mums nav vēlmes piedalīties komercializētos ēšanas un dzeršanas pasākumos. Katrā gadījumā alus tiek iedzerts, bet neesam tradicionāli līgotāji. Protams, svētkus esam pavadījuši arī Latvijā, viss atkarīgs no situācijas un iespējām.Esot kopā ar ģimeni prom no citiem, var izjust kopības sajūtu un vārdadienu, un tas ir patīkami. Šos svētkus nav iespējams aizmirst, jo man dēls ir Jānis, pats esmu Jānis un arī tēvs ir Jānis. Agrāk bija citas prioritātes, taču šobrīd tas viss ir klusāk, toties ģimeniskāk.
Iet ap ugunskuru un dziedāt nav priekš manisJānis Šepters, VUGD Smiltenes posteņa komandierisJāņus esmu pavadījis visādi, bet, lai teiktu, ka šo dienu ļoti gaidu, tā nav. Galvenās ir sajūtas dienas beigās, lai būtu apmierināts ar piedzīvoto. Mājās vairāk cenšos svētkus svinēt latviskās noskaņās, bet iet ap ugunskuru un dziedāt Jāņu dziesmas nav priekš manis. Diemžēl liela daļa Jāņos aprobežojas ar domu sanākt barā, dzert, dzert, dzert un kaut ko gudri spriest. Es šajā dienā mēģinu atrast citus brīnumus. Vienu gadu Līgo naktī iesēdos mašīnā un gar jūrmalu aizbraucu no Ainažiem līdz Rucavai, kur sagaidīju saullēktu. Kopumā tie bija aptuveni 470 kilometri. Ir gadi, kad uzņemu ciemiņus pie sevis, citreiz ar ģimeni dodamies pie radiniekiem Alūksnes pusē. Esmu apmeklējis Smiltenes pagasta Līgo kalnu, pabijis vairākos Raimonda Paula pasākumos, jo neesmu vienu konkrētu notikumu cienītājs. Sanācis arī Jāņos ātri aiziet gulēt un no rīta piecelties kā normālam cilvēkam. Tāpat izmantota izdevība, lai aizbrauktu uz Poliju laikā, kad Latvijā visi svin Līgo.Savulaik pats esmu strādājis par ugunsdzēsēju. Ja šajā dienā iekrīt maiņa, neesmu to uztvēris kā sodu. Ja ir jāstrādā, strādājam. Tagad postenī esam četri Jāņi. Viens aizgāja pensijā, cits nāca vietā. Kolēģiem, kuriem vārds ir Jānis, 24. jūnijā cenšos nelikt maiņu, bet arī viņiem ir tāda pati attieksme kā man, ja jāstrādā – strādājam.Par pašu vārdadienu un sajūtām varu teikt tā – es pat varu aizmirst par savu vārda vai dzimšanas dienu, jo svarīgi jebkurā brīdī ir būt apmierinātam ar sevi. Vienīgā, ko patiešām svinēju, bija mana 40 gadu jubileja.Vairāk kā nacionāli svētki, ne vārdadienaJānis Nikels, autosportistsJau vismaz sešus gadus mums ir tradīcija šajos svētkos kopā ar ģimeni un draugiem doties uz jūru, jo nesaista masu pasākumi un nemitīgā burzma. Parasti dodamies uz Limbažu pusi, kur pie jūras pavadām divas dienas. Kāpēc tieši jūra? Ikdienā nesanāk atpūsties, tāpēc Līgo un Jāņi ir laiks, ko var izmantot patīkamai atpūtai. Pa dienu spēlējam bumbu, peldamies, cepam gaļu, vakarā ballējamies. Laiks ir pavadīts pilnvērtīgi un patīkami.Tomēr jāteic, ka katru gadu 24. jūniju uztveru vairāk kā nacionālus svētkus, ne vārdadienu, taču dāvanas saņemu.
