Tikai pastaigājoties pa Smilteni, var ieraudzīt tās skaistumu, kas ir gan iedzīvotāju, gan pašvaldības nopelns. Piekritīsiet, ka mūsu mazpilsēta vienmēr bijusi zaļa un sakopta, un gan jau esat pamanījuši, ka aizvien vairāk uzmanība tiek pievērsta detaļām, kas veido koptēlu. Visticamāk, šis viedoklis nebūtu tapis, ja nedēļas nogalē vairāki jaunieši man ar prieku nestāstītu – “ei, cik tur tagad skaisti izveidots” vai “citus gadus gan nav tik daudz darīts kā šogad”. Tātad cilvēkiem tas ir nepieciešams un viņi to novērtē. Arī man kā Smiltenes iedzīvotājai ir patiess prieks un gandarījums, ka pašvaldībai rūp savu cilvēku labklājība un pilsētas attīstība. Priecē nesen atjaunotais Tepera ezera tiltiņš, uzbrauktuve pie novada Tūrisma informācijas centra, lielizmēra puķu kastes ar soliņiem, jaunizveidotā ietve pie bērnudārza, soliņi un atkritumu urnas pie volejbola laukumiem gan uzlabojumi rotaļlaukumā. Tuvākajās dienās būs atjaunota strūklaka pilsētas centrā, taču visjaukākais no jaunumiem man šķiet skaistā vieta pie ūdenskrituma. Ja nemaldos, agrāk, lai tam piekļūtu, bija jābrien pa taciņu. Tagad uz ūdenskritumu ved kāpnes. Nokļūstot lejā, ir terase un soliņi. It kā nekas pārmērīgi liels un grandiozs, tomēr vietai piešķir lielāku burvību. No sirds saku paldies par šiem darbiem un vēlu arī citiem savā ikdienā vairāk pamanīt labo. Savukārt tiem, kuri vairo negācijas, teikšu E. Eskriva vārdiem: “Vieglāk ir runāt nekā darīt. Vai tu, vienmēr būdams tik ass un dzēlīgs, kaut vienu reizi esi pamēģinājis izdarīt labi to, ko citi, tavuprāt, dara ārkārtīgi slikti?”.
