Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot nobalsoja par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas ir kompromisa variants jautājumā par pensijas vecuma palielināšanu.
Ja pirmais grozījumu likumprojekts paredzēja, ka jau no 2014. gada pensijā cilvēki varēs doties tikai no 65 gadiem, tad apstiprinātajos grozījumos ir noteikta pakāpeniska pensionēšanās vecuma palielināšana.Līdz pensijai ies pakāpeniskiLabklājības ministrijas Komunikācijas daļas vadītāja Marika Kupče informē, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Tas nozīmē, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars no 1952. gada dzimušos cilvēkus. Tie, kuri dzimuši 1952. gadā no 1. janvāra līdz 30. septembrim, pensijā varēs doties trīs mēnešus vēlāk, tātad 62 gados un trīs mēnešos, bet no 1. oktobra līdz 31. decembrim dzimušie – 62 gados un sešos mēnešos. Tādā kārtībā pensijas vecuma palielināšanās turpināsies, līdz tie, kuri dzimuši 1960. gadā pēc 1. aprīļa, pensijā dosies no 65 gadiem. Daudzi cilvēki interesējas, kā būs ar tiem, kuri nolēmuši priekšlaicīgi pensionēties. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valkas klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore Una Ķieģelmane skaidro, ka no 2014. gada ik gadu pa trim mēnešiem palielināsies arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums, līdz 2025. gadā tas būs 63 gadi, toties pieprasīt priekšlaicīgu pensiju varēs bez termiņa ierobežojuma. Līdz šim šīs tiesības bija noteiktas līdz 2013. gada 31. decembrim. Priekšlaicīgo pensiju varēs pieprasīt divus gadus ātrāk tie, kuriem sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. No 2014. gada attiecīgi par trim mēnešiem pensionēšanās vecums palielināsies arī tiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Tie ir piecu un vairāk bērnu vecāki, bērna invalīda vecāki, Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un politiski represētie.U. Ķieģelmane atzīst, ka pēc kompromisa grozījumu apstiprināšanas cilvēku neapmierinātība nav mazinājusies. “Daudzi zvana vai nāk pie mums un ikviens interesējas, kas viņu sagaida nākotnē. Cilvēki nav priecīgi. Pašreizējā situācija mūsu darbā nav tā labākā,” apliecina U. Ķieģelmane.Uztraucas, ka zudīs darbaspējasArī no “Ziemeļlatvijas” aptaujātajiem neviens jauno pensiju likumu neslavēja. Valkas mākslas skolas pedagoģe keramiķe Skaidrīte Bondare uzskata, ka 65 gadi ir pārlieku liels vecums aiziešanai pensijā. “Esmu dzimusi 1960. gadā. Tas nozīmē, ka mani ķers šie noteiktie 65 gadi. Nezinu, vai tādā vecumā man kā keramiķei rokās vēl būs nepieciešamais spēks. Mūsdienās veselības problēmas cilvēkiem rodas daudz agrāk par 65 gadiem. Turklāt, kas tad mūs gaida, ja beidzot laimīgi sasniegsim šo vecumu? Tā jau nebūs pieklājīga pensija, bet drīzāk pabalsts, lai mēs izdzīvotu. Ja jau policisti un ugunsdzēsēji spēka gados dodas pensijā, tad jāšaubās, vai pedagogs sirmā vecumā vēl spēs būt pietiekami možs un darbaspējīgs. Turklāt bērni ļoti vērtē pasniedzēju pēc gadiem. Ar gados veciem viņiem ir vājš kontakts. Bēdīgi,” secina S. Bondare.Pensionārs Aivars Andersons uzskata, ka valdība velti šādu likumu dēvē par pretimnākšanu. “Varbūt tas tā ir pašai valdībai, jo tā varēs papildināt budžetu, bet cilvēkiem šis kompromiss nekādu labumu nedos. Varu vienīgi priecāties, ka pats jau esmu pensijā,” saka A. Andersons.Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Valdis Ķiris spriež, ka pieņemtais kompromiss ir kā koks ar diviem galiem. “Var jau saprast, ka nav naudas un kaut kas jādomā. Tomēr mūsu sabiedrībā salīdzinoši maz tādu cilvēku, kuri ir darbaspējīgi līdz 70 gadiem. Liela daļa jau pēc 50 gadiem nav nekādi strādnieki, jo fiziskā slodze daudzu gadu garumā ir sabeigusi veselību. Varbūt tie, kuri veic garīgo darbu, to var darīt līdz vecumdienām, bet fiziskā darba veicējiem vairs nav īstu darbaspēju,” saka V. Ķiris.Tomēr likums ir stājies spēkā, un, kā tas ietekmēs mūsu dzīvi, to redzēsim nākotnē.
