Anita Anitīna* * * Magone purina sarkanus svārkus, Smejot pret pasauli: Re, kā es māku!Vējš skrien gar ābeli, Skatās uz leju – Šķiet, ka tur liesmas Sākušas deju. Bet varbūt, ka putns Sarkaniem spārniem Piesēdis brīdi, Lidojot pāri? Magone smejas: Re, kā es varu!Un purina, plivina, Plandina svārkus. * * * Zaļā pļavā margrietiņas baltas Vakarvējā locīdamās dej’, Naktsvijoles meža malā skatās – Smarža aizplūst līdz pat pamalei. Apreibst sienāzis un čīgā, čīgā, čīgā… Jāņtārpiņi laterniņas dedz, Pļavā iebrien Nakts un klusi brīnās – Zvaigznes debesis un arī zemi sedz. Zeme duss. Nakts iet uz pirkstu galiem. Mēness rāda ceļu. Migla kūp. Ne vien ziedi, katra smilga šonakt Var par pļavas karalieni būt.
