Valkas pagasta zemnieku saimniecība “Vekši” pazīstama ar to, ka tās īpašnieki Sanita un Ainis Āboliņi kopš zemnieksētas izveidošanas nodarbojas ar videi draudzīgu projektu īstenošanu.
Tam ir arī savi iemesli, jo saimniecība atrodas dabas aizsargājamo ainavu teritorijā “Ziemeļgauja” un saimniekiem piederošās pļavas ir bagātas ar bioloģisko daudzveidību.Neizmanto ķīmiskosminerālmēslus Tagad Sanita un Ainis ir iesaistījušies Lauku konsultāciju un izglītības centra piedāvātajā projektā “Baltic Deal” un Latvijas Dabas fonda projektā par ekoloģiski drošu kūtsmēslu apsaimniekošanu. Pagājušajā nedēļā “Vekšos” notika Konsultāciju un izglītības centra rīkots seminārs, kurā centra speciālisti interesentiem skaidroja, ar kādām tehnoloģijām un metodēm šāda veida saimniecībās visizdevīgāk strādāt, bet pati saimniece Sanita iepazīstināja ar saimniecību un tajā paveikto. Uz semināru bija sabraukuši gan zemnieki, gan interesenti ne tikai no Valkas, bet arī no Naukšēnu, Burtnieku un Vecpiebalgas novada.S. Āboliņa pastāstīja, ka pirmā projekta ietvaros, kas īstenots ar Dabas fonda atbalstu, ir ierīkoti aploki. “Tas bija pats sākums. Tagad mums ir līdz 61 dzīvniekam palielināts gaļas liellopu ganāmpulks. Tajā ir Šarolē, Aberdinangus, Simentāles šķirņu un jaukto gaļas šķirņu liellopi. Saimniecības kopplatība ir 152 hektāru liela, no tiem apmēram 40 hektārus nomājam. Iztiekam bez kredītiem, tādēļ saimniecībā joprojām nav jaunbūvju, bet jaunas tehnikas iegādē ieguldām subsīdijas un rakstām projektus atbalsta finansējuma saņemšanai,” stāsta S. Āboliņa. Projekta “Baltic Deal” mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu, kas ietek jūrā no upēm. Latvijā šajā projektā ir iesaistītas 10 saimniecības. Tā kā “Vekšu” saimniecību ieskauj Gauja, kas pavasaros appludina diezgan plašu teritoriju, tad ir svarīgi, lai upes krastmalai piegulošā zeme būtu ekoloģiski tīra bez ķimikālijām. Tādēļ arī “Vekšos” saimniekošana notiek pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodes, neizmantojot ķīmiskos minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tā tiek saglabāta arī augu daudzveidība Gaujas palieņu pļavās. Saimniecības teritorijā ar dabai draudzīgu saimniecisko darbību ir saglabāti tādi Latvijā reti zālāju veidi kā, piemēram, parkveida zālājs un tā saucamās stepju pļavas ar retām augu sugām, kas aug kaļķainā augsnē. Saglabāti reti zālāju veidiSemināra dalībnieks, Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns uzsvēra, ka pašlaik vides aizsardzībā viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, kā padarīt iespējami mazāku Baltijas jūras piesārņojumu tieši no lopkopības. “Tas tādēļ, ka līdz šim lopkopība diezgan lielā mērā ir piesārņojusi jūru ar slāpekli, fosforu, kāliju un citām vielām. Tādēļ cenšamies noskaidrot, cik lielā daudzumā šīs vielas atrodas zālē un augsnē upju tuvumā un kā to samazināšanu veicina bioloģiskā lauksaimniecība. Par “Vekšu” pļavām pašlaik īstu galavārdu nevar teikt, jo nepieciešams paņemt analīzes vēl jūlijā, bet tas ir fakts, ka te ir izdevies saglabāt lielu bioloģisko daudzveidību,” apliecina D. Arbidāns.S. Āboliņa “Ziemeļlatvijai” atzina, ka tīras vides saglabāšana, lai mazinātu jūras piesārņojumu, ir galvenais projekta ieguvums. Pašiem saimniekiem no saimnieciskās darbības ir tikai tā nauda, ko iegūst, pārdodot gaļas liellopus, lielākoties bullīšus, Eiropas tiešmaksājumi un atbalsta finansējums projektiem. Tomēr arī tas ir ieguvums, ka viņi paši un bērni var dzīvot tīrā vidē. Dalība projektā par kūtsmēslu ekoloģisku glabāšanu vēl gan esot sākuma stadijā. No Vecpiebalgas pagasta atbraukušais jaunietis Vilnis Lapselis pastāstīja, ka viņam pašam vēl nav saimniecības. Atbraucis tikai intereses dēļ, un šāda saimniekošana viņam šķiet aizvien interesantāka.
