Zemkopības ministre Laimdota Straujuma neredz mazajām zemnieku saimniecībām citu izeju, kā vien apvienoties kooperatīvos un specializēties konkrētu produktu ražošanā. To ministre “Ziemeļlatvijai” uzsvēra pēc piektdien notikušās vizītes Valmierā un Smiltenes novadā.
Tiekoties ar Vidzemes reģiona lauksaimnieku kooperatīviem, zemkopības ministre apsprieda kooperācijas attīstības virzienus laukos. Zeme aiziet ārzemniekiemL. Straujumu ierasties vizītē Vidzemē ielūdza lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” (VAKS) un biedrība “Lauksaimnieku apvienība”, kurā darbojas zemnieki no bijušā Valkas, Valmieras, Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajona un Līvāniem. Savukārt VAKS ir vairāk nekā 220 biedri no visas Vidzemes. Kooperatīva darbības nišas ir graudu iepirkums un realizācija, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu iegāde un realizācija un konsultācijas lauksaimniecībā. “Vēlējāmies parādīt, kā strādājam, lai ministrei būtu nepastarpināta informācija par kooperatīvu darbību un sasniegto rezultātu,” informē VAKS padomes priekšsēdētājs, Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimnieks Ivars Ādamsons.Vizītes laikā L. Straujuma arī ieradās Blomes pagasta zemnieku saimniecībā (z/s) “Dimanti” (piena lopkopība) un Smiltenes pagasta z/s “Rožkalni” (graudkopība). Tiekoties ar Vidzemes lauksaimniekiem, ministre arī pārrunāja situāciju cūkkopībā, apsprieda valsts galvojuma saņemšanas iespējas un uzraudzības kārtību kooperatīvajām sabiedrībām un citas aktualitātes.Z/s “Dimanti” saimniece Sandra Stricka par daudziem zemniekiem sāpīgu problēmu atzīst Latvijas lauksaimniecības zemes nokļūšanu ārzemnieku īpašumā, uz ko norādīja arī ministrei.“Latvijas zemi izpērk ārzemnieki, bet ierēdņi tikmēr velk garumā kredītu piešķiršanu. Vajadzēja darīt kā pirmskara Latvijas laikā, kad zemi uzpirka valsts un tad pārdeva zemniekiem, par ko mūsu lauksaimnieku apvienība runājusi gadiem ilgi. Ir arī cita problēma, – zemes, ko varētu pirkt, apkārt vairs nav,” secina S. Stricka. Domā par savu pārstrādiZemkopības ministrei “Dimantu” saimniece vēlējās parādīt to, ka latviešu zemnieki prot saimniekot savā zemē. Taču vienlaikus S. Stricka atzīst, ka šobrīd atkal ir sākusies piena iepirkuma cenu lejupslīde, kas ietekmē situāciju saimniecībā.“Dimantos” ir 310 slaucamas govis. Saimniecībā uzstādīta brīvprātīgā slaukšanas iekārta. Vidējais izslaukums ganāmpulkā ir vairāk nekā 10 tūkstoši kilogramu no govs. Pienu saimniecība pārdod kooperatīvam “Māršava”. “Dimantos” ir arī neliels cehs, kurā no pašu saimniecības piena ražo dažādus produktus bez konservantiem: orientējoši 17 veidu svaigos sierus ar dažādām piedevām, dažādu veidu jogurtus, sviestu ar piedevām, krējumu un biezpienu.“Piena cenas pirmais kritums trāpa zemnieku, jo piena pārstrādes uzņēmumi bez peļņas nedzīvo. Varbūt tādai saimniecībai kā mūsējā jāpārstrādā piens pašai, jo Straupes kooperatīvs saviem biedriem piena iepirkuma cenu nesamazina,” spriež S. Stricka. Arī viņa uzsver kooperatīvu nozīmi, lai zemnieku saimniecībām būtu vieglāk strādāt. L. Straujuma informē, ka Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 83 tūkstoši z/s, taču spēcīgās, kas pamatā saņem Eiropas Savienības fondu atbalstus un lielākoties ražo produkciju (arī tādas kā “Dimanti” un “Rožkalni”), ir apmēram pieci tūkstoši. “Latvijā ir ļoti daudz mazo saimniecību, kas nevar savai ģimenei nopelnīt iztiku. Attīstību redzu kooperācijā, taču šim procesam ir nepieciešami līderi, kādi ir Vidzemē,” piebilst zemkopības ministre.
