Prieks par iespēju dejot svētkos mijas ar sarūgtinājumu un asarām

“Bijām šokā, mēs tā bijām centušies!” – sava jauniešu deju kolektīva, Smiltenes tehnikuma “Amatnieku”, sarūgtinājumu par žūrijas vērtējumu (piešķirto III pakāpi) pēc sestdien, 6. maijā, Smiltenē notikušās  skates neslēpj viena no kolektīva dejotājām Krista Lāce.

Dziesmu un deju svētku repertuāra pārbaudes skates dejotājiem vienmēr ir atbildīgs mēģinājumos ieguldītā darba atskaites brīdis, bet vienlaikus tie ir arī svētki dejotājiem un skatītājiem.

Šoreiz Smiltenē 6. maijā aizvadītā XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncerta “Balts” deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes skate raisījusi arī citādu pārdzīvojumu, daļa no kura jau atspoguļojusies sociālajos tīklos.

Svētkos dejos visi, bet gaidīja vairāk

Tur saus neizpratni un vilšanos par Smiltenes un Valkas novadu deju kolektīvu novērtējumu ar salīdzinoši maz punktiem paudis gan Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, gan  Smiltenes un Valkas novadu deju apriņķa virsvadītājs, Smiltenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Ieviņa” mākslinieciskais vadītājs Reinis Rešetins.

Skatē savu gatavību dziesmu un deju svētkiem rādīja 16 Smiltenes un Valkas novadu tautas deju kolektīvi: jaunieši, vidējā paaudze un seniori. Katrs kolektīvs dejoja divas dejas (izlozes un izvēles), kādam klāt vēl nāca dejas no lielkoncerta “Balts”.

Kolektīvu sniegumu vērtēja žūrija: Jānis Purviņš (deju svētku virsvadītājs, horeogrāfs, deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” mākslinieciskais vadītājs), Maruta Alpa (Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperte, deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” projekta vadītāja), smilteniešu novadniece  Dagmāra Bārbale (horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja), Zanda Mūrniece (horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja, Tukuma novada deju kolektīvu virsvadītāja), Gunta Skuja (horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja, Siguldas, Saulkrastu, Ādažu un Ropažu novadu deju kolektīvu virsvadītāja).

Žūrija vērtēja kolektīvus pēc pieciem kritērijiem. Tie ir: dejas mākslinieciskais izpildījums un rakstura atklāsme; dejas horeogrāfiskā teksta precizitāte; izpildījuma muzikalitāte; tautas tērpa valkāšanas kultūra un atbilstība tradīcijai; deju kolektīva skatuves kultūra un kolektīva kopiespaids. Maksimālais iegūstamo punktu skaits katrā kritērijā ir 10.

Uz dziesmu un deju svētkiem tiek visi 16 Smiltenes un Valkas novadu kolektīvi, diviem kolektīviem ir pat augstākā pakāpe – Smiltenes “Ieviņai” un Apes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvam “Metenis”, taču dejotāji, vismaz viena daļa, gaidīja augstāku sava snieguma vērtējumu.

Lai arī pirms rezultātu paziņošanas žūrijas pārstāve Gunta Skuja uzsvēra, ka svarīgs ir katrs dejotājs un uzsvēra kolektīvu vadītāju nopelnu, Smiltenes un Valkas novadu deju apriņķa virsvadītājs Reinis Rešetins uzskata, ka šāds žūrijas vērtējums neliecina par veselīgu nozares attīstības veicināšanu reģionos un nav adekvāts kolektīvu ieguldītajam darbam.

Vai nākotnē būs, kas dejo svētkos?

Vēl nesen Reinis Rešetins piedzīvoja pozitīvas emocijas, saņemot Latvijas mēroga pasākuma “Dejas balva 2021–2022” apbalvojumu kā labākais skatuviskās tautas dejas horeogrāfs kopā ar Lieni Gravu par deju ansambļa “Daiļrade” folkbaleta izrādi “Cik Saules mūsos”, bet tagad viņš sāpīgi pārdzīvo žūrijas vērtējumu Smiltenes un Valkas novadu deju kolektīviem un to pat neizprot, jo redzējis publiskajā telpā pieejamos materiālus no citām skatēm – viņaprāt, līdzīgi sniegumi tiek vērtēti atšķirīgi.

Reinis Rešetins uzsver, ka viņš personīgi ir gandarīts par deju kolektīvu sniegumu, pateicas par ieguldīto darbu visiem dejotājiem, viņu ģimenēm par atbalstu un noliec galvu cieņā par kolektīvu vadītāju milzīgo veikumu, bet žūrijas, viņaprāt, nepamatoti zemais novērtējums liek viņam dziļi vilties. Turklāt tas var izrādīties runga ar diviem galiem, – žūrijai tiecoties pēc maksimāli precīziem deju rakstiem lielkoncertā, zemais novērtējums skatē var nokaut jauniešu vēlmi dejot, un tas ir situācijā, kad Latvijā jau tā ir tik maz skolēnu deju kolektīvu, un rodas jautājums, – vai nākotnē vispār būs, kas dejo dziesmu un deju svētkos?

Smiltenes un Valkas novadu deju apriņķa virsvadītājs visvairāk pārdzīvo to, ka skatē uz skatuves visu paaudžu dejotāji dejoja ar neviltotu prieku un aizrautību, bet pēc rezultātu paziņošanas no zāles ārā nāca dusmīgi, pikti, pat nelaimīgi cilvēki ar asarām acīs. 

“Tas, ka pirksts nav tā nostiepts vai kājas piesitiens nav tāds, kā vajag, dažreiz izrādās svarīgāks nekā patiesās, dzīvās emocijas uz skatuves. Taču, manuprāt, amatiermākslas galvenā būtība ir tā, ka cilvēki sanāk kopā un, kopā dejojot, gūst pozitīvas emocijas. Nedomāju, ka ir pareizi visus padarīt par vienādiem mākslīgā intelekta cilvēkiem bez emocijām. Un, ja cilvēks amatiermākslā nejūt pozitīvas emocijas, tad viņam var rasties jautājums, kāpēc viņš vēl grib to darīt? Jau tā pēc pandēmijas gadiem bija grūti izveidot kolektīvus  pilnā sastāvā,” atgādina Reinis Rešetins.

Smiltenes tehnikuma jauniešu deju kolektīvā “Amatnieki” pārdomas par motivāciju dejot pēc saņemtās III pakāpe jau radušās, stāsta Krista Lāce, kura “Amatniekos” dejo trešo gadu.

“Tas noteikti var ietekmēt mūsu vēlmi dejot, radīt sajūtu, ka vispār vairāk nav vēlmes censties. Jau tā ir grūti nodibināt kolektīvu, puišus piespiest nākt uz mēģinājumiem. Beidzot varējām saorganizēties uz skati, saņemties, bet mums pasaka – III pakāpe, bet mēs tā esam centušies! Pēc skates tikšanu uz svētkiem kolektīvā nosvinējām, pasmējāmies, ka  “Daugavas” stadionā dejosim pie tualetēm un nebūs tālu uz tām jāiet (kolektīvi ar augstāku pakāpi dejo tuvāk skatītāju tribīnēm, pārējie – aizmugurē – redakcijas piezīme). Taču nākamajā dienā, atceroties to visu, nebija patīkami. Es neuzskatu, ka mēs un tāpat “Vendīgs studija” bijām pelnījuši III pakāpi. Piemēram, mēs (“Amatnieki” – redakcijas piezīme) bijām pārliecināti, ka varam dabūt II pakāpi, ja ne pat I. Par III pakāpi bijām pilnīgi šokā. Pēc skates pārbaudījām protokolos, ka  Latvijā III pakāpe ir tikai mums un “Vendīgs studijai”. Es biju arī uz skati Jelgavā. Salīdzināju mūs ar Jelgavas deju kolektīviem, un man šķita, ka mēs dejojam vienā līmenī, bet viņi izvilka I un II pakāpes,” Krista Lāce neslēpj dusmas par sava kolektīva novērtējumu.

Lai vērtējums paliek uz žūrijas sirdsapziņas

Skates rezultāti savukārt iepriecinājuši Apes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Metenis”, kas saņēma augstāko pakāpi. Tas nozīmē arī to, ka ilggadējās, mūžībā aizgājušās “Meteņa” vadītājas Edītes Dauškanes mūža darbs turpina dzīvot un viņas 36 gadus lolotais kolektīvs tagad jau Lāsmas Skutānes vadībā būs uz deju svētku lielās skatuves.

Lāsma Skutāne sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka, viņasprāt, svarīgāk par pakāpēm ir tas, lai cilvēkiem būtu prieks dejot. “Manuprāt, deja ir māksla un enerģija. Tie nav tikai zīmējumi un precīzi soļi, tas ir tas, kā cilvēks jūtas uz laukuma un skatuves. Un, ja viņš uz skatuves ir personība, tad viss ir kārtībā. Tas, ka dejotāji dzīvo uz skatuves, ir svarīgāk, nekā tas, ka viņi izpilda soļus un izdejo zīmējumus,” viedokli pauž Lāsma Skutāne.

Skatē Smiltenē īkšķi par trijiem kolektīviem vajadzēja turēt to vadītājai Ingai Ķesterei (jauniešu un vidējās paaudzes “Riedu” un senioru “Nadeli”). Taujāta, vai, viņasprāt, ir pamats pēc skates sociālajos tīklos lasāmajiem ierakstiem par skates rezultātiem, viņa atbild apstiprinoši, taču sīkāk savu nostāju nekomentē, jo nav deju mākslas eksperte.

“Tāpēc par žūrijas vērtējumu neteikšu neko, tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Arī par  punktiem neizteikšos, jo tur ir daudz dažādas peripetijas. Taču es uzticos mūsu virsvadītājam Reinim, viņam ir atbilstoša izglītība, viņš šo jomu ilgus gadus ir mācījies un strādā kā virsvadītājs arī Talsu novadā. Viņam ir iespēja salīdzināt,” teic Inga Ķestere.

Viņa arī uzsver, ka strādāt un vadīt kolektīvus viena lieta ir Rīgā, cita – novadu centros un vēl cita – lauku pagastos, kur ir pavisam citi cilvēku resursi un cita motivācija darboties amatiermākslā.

“Cilvēku vēlēšanās doties ārpus savas sētas ir mazinājusies, jo daļa cilvēku tiešām ir iesēdējušies mājās. Kad dibinājām “Nadeli”, tad  nebija tā, ka ielikām afišu un visi stāvēja rindā. Izveidot kolektīvu ir milzīgs darbs. Paldies Blomes tautas nama vadītājai Gitai Skadiņai par palīdzību, un paldies dejotājiem! Tad vēl jāņem vērā, ka dejotājiem ikdienā katram ir savs darbs. Mūsu vidējās paaudzes “Riedā” dejo arī cilvēki, kuri mācās vai strādā Jelgavā vai Rīgā. Pie mums brauc dejot arī no Valkas. Par mūsdienu jauniešiem ir īpašs stāsts, it īpaši par pusaudžiem, kuri sākuši dejot pēc kovida. Viņiem vajag milzīgu atbalstu, arī no vecāku puses. Viņiem ir grūti komunicēt gan savā starpā, gan  ar pieaugušajiem dejotājiem. Viss viņiem izraisa lielu izbrīnu. Viņiem ir grūti ar disciplīnu, jāpierod, ko drīkst, ko ne. Tie divi pandēmijas gadi, sēdot mājās, ir atstājuši milzīgu iespaidu, taču skatē jaunieši mobilizējās un izdarīja maksimumu, ko šobrīd varēja. Bet viņi var vairāk. Ceru, ka pēc šī skates un šiem dziesmu svētkiem daži no viņiem turpinās dejot. Visi droši vien ne. Dažiem tas būs par grūtu,” viedokli izsaka Inga Ķestere.

GALERIJA: Smiltenē žūrija vērtē tautas deju kolektīvus

UZZIŅAI

Smiltenes un Valkas novadu deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes skates rezultāti

Jauniešu deju kolektīvi (JDK)

A grupa (maksimālais punktu skaits – 65)

• Smiltenes kultūras centra  JDK “Buki” (vadītāja Ieva Atare) –  55,7 punkti, I pakāpe

B grupa ( maksimālais punktu skaits – 60)

• Blomes tautas nama JDK “Atspēriens” (Evita Kaķīte-Brasa) – 53 punkti, I pakāpe
• Raunas kultūras nama JDK “Trejdeviņi” (Madara Podniece)  – 49,7 punkti, II pakāpe

C grupa (maksimālais punktu skaits – 50)

• Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra JDK “Buku studija” (Ieva Atare) – 41,5 punkti, I pakāpe
• Valkas novada bērnu un jauniešu centra “Mice” JDK “Vendīgs” (Vineta Skutāne) – 39,8 punkti, II pakāpe
• Grundzāles kultūras nama JDK “Rieda” (Inga Ķestere) – 35 punkti, II pakāpe
• Smiltenes tehnikuma JDK “Amatnieki” (Anda Kalniņa) – 34,3 punkti, III pakāpe
• Valkas novada bērnu un jauniešu centra “Mice” JDK “Vendīgs studija”  (Vineta Skutāne) – 33,3 punkti, III pakāpe

Vidējās paaudzes deju kolektīvi (VPDK)

D grupa (maksimālais punktu skaits – 60)

• Smiltenes kultūras centra VPDK “Ieviņa” (Reinis Rešetins) – 55 punkti, augstākā pakāpe
• Palsmanes kultūras nama VPDK “Cīrulis” (Aija Zeibote) – 51,3 punkti, I pakāpe

E1 grupa (maksimālais punktu skaits – 50)

• Apes pilsētas tautas nama VPDK “Metenis” (Lāsma Skutāne) – 45 punkti, augstākā pakāpe
• Grundzāles kultūras nama VPDK “Rieda” (Inga Ķestere) – 42,2 punkti, I pakāpe
• Virešu kultūras nama VPDK “Virši” (Svetlana Spalviņa) – 38,7 punkti, II pakāpe
• Valkas novada VPDK “Spriņģi” (Inga Aleksejeva) – 38,2 punkti, II pakāpe

Senioru deju kolektīvi (DK)

F1 grupa  (maksimālais punktu skaits – 50)

• Kārķu tautas nama DK “Lustiņdancis” (Evija Strazda) – 43,8 punkti, I pakāpe
• Blomes tautas nama DK “Nadele” (Inga Ķestere) – 42,3 punkti, I pakāpe

VIEDOKĻI

Edgars Raginskis, Smiltenes kultūras centra vadītājs:

– Ļoti lepojos ar Smiltenes kultūras centra kolektīviem (vadītāji Ieva Atare un Reinis Rešetins) un Smiltenes novada deju kolektīviem, to brašajām vadītājām un lieliskajiem dejotājiem. Manuprāt, Reinis (Rešetins – redakcijas piezīme) izcili veic novada deju  apriņķa virsvadītāja darbu, un par to esmu viņam pateicīgs,

gluži tāpat kā citi novadnieki.

Diemžēl izskatās, ka ne tikai dziesmas, bet arī dejas nozarē dziesmu svētku rīkotājiem ir nopietna viela paškritiskām pārdomām. Esmu neizpratnē par deju skates žūrijas ekspertu vērtēšanas kritērijiem un labprāt gribētu uzzināt argumentāciju vairāku novada kolektīvu novērtēšanai ar III pakāpes diplomu, taču pieļauju, ka tā ir saruna citai reizei un citam kontekstam. Turklāt es šajā situācijā esmu tikai kultūras centra vadītājs, kura vārdam un vēlmēm nekāda īpašā svara nav. Šaubos, vai dejas tradīcijas kopšanu rosinās aizrautīgu dejotāju aizskaršana līdz asarām, taču ne jau Jānim Purviņam vai kādam citam žūrijas loceklim būs jādomā, kā rosināt dejot tautas dejas jauniešus, kuru aizrautību un privātā laika ziedošanu atalgo tik īpatnējā veidā. Lai nu kā arī nebūtu, jūnija beigās un jūlija sākumā tiekamies dziesmu un deju svētkos, mīļie Smiltenes novada amatiertradīcijas iedzīvinātāji un turpinātāji, jūs esat lieliski!

Dagmāra Bārbale, horeogrāfe, deju svētku virsvadītāja: 

– Varu pateikt tikai savu personīgo viedokli kā viena no pieciem žūrijas komisijas locekļiem. Skatē katra deju kolektīva vērtējums sastāv no pieciem dažādiem kritērijiem, kas labi zināmi arī deju kolektīvu vadītājiem un virsvadītājiem. Kad žūrija skatījās Smiltenes un Valkas novadu kolektīvus, tā bija redzējusi gandrīz 1000 deju aptuveni 500 kolektīvu sniegumā, pēc

Smiltenes skates vēl bija tikai Valmierā un Limbažos. Līdz ar to vērtējums ir jāskatās kontekstā ar to, kā vērtēti visi Latvijas kolektīvi. Jā, protams, kolektīviem, kuri saņem, viņuprāt, zemāku vērtējumu, sāp sirds, jo darbs ir ieguldīts liels un pamatīgs. Skaidrs ir arī tas, ka daudzviet Latvijā ir problēmas ar dejotāju sastāviem. Taču, manuprāt, kopumā Latvijā deju kolektīvu līmenis ir ļoti augsts, ņemot vērā, cik grūti gājis pandēmijas laikā, kad nedrīkstēja sadoties rokās, nedrīkstēja mēģinājumu zālēs iet pilni sastāvi un motivācija deju kolektīviem ar visu “Zoom” mēģināšanas procesu stipri kritās. Kolektīvi, kuri ir spējīgi savākt pilnos sastāvus  (astoņus pārus), ir lielas apbrīnas vērti. To žūrija ņem vērā un speciāli nevienu negremdē, cenšas punktus likt tā, lai kolektīviem būtu motivācija turpināt. Ļoti žēl, ka Smiltenes novadā ir izvērsusies tāda situācija, kāda tā ir tagad, un ļoti žēl, ka virsvadītājs neredz, kāpēc tas tā izveidojies. Grūti pateikt, kāpēc ir tā, kā ir. Acīmredzot kaut kur ir kāds vājais posms. Ir saprotams, ka dejotājiem ir sāpīgi saņemt III pakāpes, taču tajā pašā laikā atsevišķu kolektīvu sniegumā bija vērojamas lietas, ko varēja sastrādāt un izlabot, lai savu vērtējumu uzlabotu. Metodiskie materiāli visām dejām bijuši pieejami un horeogrāfi un virsvadītāji vienmēr atbalstījuši un centušies palīdzēt kolektīviem.

Svarīgākais šajā mirklī ir tas, ka  uz svētkiem tiek visi Smiltenes un Valkas novadu deju kolektīvi un visi svētkos tiksimies Rīgā, “Daugavas” stadionā. Repertuāra pārbaudes skašu mērķis ir ieguldīt darbu tā, lai dejas būtu maksimāli pareizi un precīzi iestudētas, lai “Daugavas” stadionā svētkos tajās pāris stundās, kas atvēlētas katras dejas iestudēšanai laukumā, būtu iespējams izveidot lielos deju rakstus. Jo, ja kolektīvs mājasdarbu nav sagatavojis un dejo citādāk, nekā to paredzējis dejas autors, tad lielos zīmējumus nav iespējams izveidot. Tad no skaistās kopdejošanas tradīcijas paliktu pāri tikai tusiņš laukumā. Dziesmu un deju svētki tomēr ir iekļauti UNESCO nemateriālās kultūras mantojumā, un tā latiņa mums jātur pēc iespējas augstāk.

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.