Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Līgatnes dabas takas aicina uz “Bebru dienu”

Līgatnes dabas takas šo sestdien, 13. maijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 aicina ikvienu interesentu uz Bebru dienu, kurā dažādas aktivitātes palīdzēs ikvienam interesentam iepazīt unikālā dabas inženiera – bebra – dzīvesveidu. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bebru dienas īpašais viesis būs dzīvnieku pazinējs un “viņu valodas tulks” Ingmārs Līdaka, kurš pasākuma pirmajā stundā aicinās uz sarunu, daloties pieredzē par bebra audzināšanu. Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 ikviens varēs aplūkot īpašo ekspozīciju “Pusdienas – ielūdz Bebrs”, kā arī varēs iejusties “bebra ādā”, pielaikojot cilvēka augumam atbilstošu bebra asti. 

Līgatnes dabas takās divi bebri dzīvo kopš pagājušā gada rudens. Par spīti skaudrajam dzīves sākumam, bebri ir iejutušies un iemācījušies savai sugai tipisku uzvedību un piemērotu ēdienkarti. Līdz šim dzimums bija noteikts tikai Ozijam, bet ar Slovākijas DNS speciālistu palīdzību dzimums tika uzzināts arī otram, sauktam par Bobiju. Pasākuma laikā apmeklētāji uzzinās patiesību – vai tas ir Bobijs vai Bobija. 

Līgatnes dabas takas 13. maijā strādās no plkst. 9.00 līdz 19.00. Dalība pasākumā iespējama ar Līgatnes dabas taku ieejas biļetēm. Arī takās esošais “Pankūku namiņš” būs atvērts un apmeklētājiem piedāvās salātus “Bebra gaumē”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bebrs ir paliela auguma, pasaulē otrs lielākais grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un visā Latvijā. Pie mums sastopams Eirāzijas bebrs Castor fiber, kas mīt ūdeņainās vietās. Lai arī galvenokārt bebrs uzturas meža biotopos esošās upēs, strautos un grāvjos, viņš nesmādē arī dzīvi ezeros, dīķos vai vecupēs, kuru krasti aizauguši ar lapkokiem, krūmiem un lakstaugiem. Četri lielie priekšzobi aug nepārtraukti, tādējādi, graužot kokus, tie nenodilst, bet tiek uzturēti vienā garumā. Zobu pašuzasināšanos nodrošina ļoti cietā zobu priekšējās virsmas emalja oranžā krāsā. Bebriem kā ūdenī dzīvojošiem dzīvniekiem pakaļkāju pēdas ir pleznotas, bet priekšķepām pirksti ir kustīgi un spēj manipulēt pat ar sīkiem priekšmetiem. Platā aste peldot kalpo kā stūre, sēžot kā ērts un stabils atbalsts, bet rudens periodā noder tauku rezervju uzkrāšanai. 

Līgatnes dabas taku jaunumus, darba laikus un informāciju par šeit apskatāmajiem dzīvniekiem var uzzināt interneta vietnē www.ligatnesdabastakas.lv un Līgatnes Dabas Takas Facebook profilā.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.

Informāciju sagatavoja: Arta Krūmiņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku Izglītības un komunikācijas speciāliste 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.