Anita Anitīna* * * Uz vecajām koka trepēm Spēlējas bērnība mana – Reizēm cep smilšu kūkas, Tad atkal mākoņus gana. Kopā ar viņu vēl otra Un, ja labi ieskatās, trešā. Visām uz vecajām trepēm Ir vieta. Neviena nav bešā. Un ir vienalga, vai lietus Smidzina smalkām lāsēm, Vai saule staigā pa zemi – Uz trepēm kādam ir jāsēž.Darbiņu daudz, un visi Ir nozīmīgi bez gala: Jāauklē lelles un lācis – Manta ir katram sava. Bet pārējais viss ir kopīgs Trijām bērnībām mazām – Pagalms, aka un kļava, Un laiks… kura sen vairs nava. Paveru plašāk logu, Aiz kura atmiņas dzīvo – Visas trīs bērnības mazās Ziedu pļavā kā tauriņi plīvo.
