Vakar Valkā ieradās Norvēģijas Karalistes vēstniecības Rīgā vēstnieks Jāns Grēvstads, lai iepazītos ar paveikto pilsētas mākslas skolas rekonstrukcijā, kas tika veikta ar Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirto līdzfinansējumu.
Vizītes sākumā vēstnieku Valkas novada domē pieņēma priekšsēdētājs Kārlis Albergs, kurš īsumā J. Grēvstadu un viņa pavadoni, vēstniecības pārstāvi Lindu Ozolu iepazīstināja ar saimnieciski ekonomisko un sociālo situāciju novadā. Sarunā piedalījās arī novada pašvaldības Attīstības un plānošanas daļas vadītāja Gunta Smane, Attīstības un projektu daļas vadītājs Ernests Lībietis un Valgas pilsētas Kultūras un izglītības nodaļas vadītāja Anneli Ranta.Interesē dzīve novadāJ. Grēvstads informēja, ka Norvēģijas valsts pārstāvji ik pa laikam aizbrauc uz tām vietām, kurās ieguldīti viņa pārstāvētās valsts finanšu līdzekļi, un apskatās, kāds iegūts rezultāts. Šādās vizītēs parasti arī Norvēģijas pārstāvji izmanto izdevību, lai tiktos ar vietējām pašvaldībām. J. Grēvstads vēlējās uzzināt, cik liela nozīme novadā ir Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem un vai atrašanās pierobežā garantē priekšrocības šīs naudas saņemšanā. Tāpat vēstnieku interesēja, vai Igaunijas tuvums nav par iemeslu pārlieku lielai darbaspējīgo iedzīvotāju aizplūšanai darbā uz kaimiņvalsti, kāda ir sadarbība starp pierobežas reģioniem, vai to netraucē valodu barjera un vai pašvaldība novadu izveidošanu uzskata par ieguvumu.K. Albergs atzina, ka Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem Valkas novada attīstībā bijusi izšķiroša loma, jo bez savienības līdzfinansējuma pašvaldība viena pati nespētu īstenot, piemēram, projektu par septiņiem miljoniem latu. Savukārt novadu izveidošanas rezultātā lēmējvarai ir vienots budžets, kas ir lielāks nekā iepriekš vairākām mazākām pašvaldībām, tādēļ arī radusies iespēja izstrādāt lielākus projektus. Tas uzskatāms par būtisku ieguvumu. Uz jautājumu par darbaspēka aizplūšanu, novada domes priekšsēdētājs atbildēja, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties sev izdevīgāku darbu un pašvaldība cilvēku izvēlei nekādus šķēršļus neliek, toties cenšas attīstīt Valkas infrastruktūru un radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. Ja tas izdosies, tad cilvēki paliks tepat.Valkas mākslas skolā J. Grēvstads vairākkārt nenoturējās, nepateicis: “Ļoti skaisti!” Šos vārdus vēstnieks teica, apskatot audzēkņu darbus un mācību iestādes iekārtojumu, un atzina, ka ieguldītajiem līdzekļiem ir laba atdeve. Sīkāk ar mācību procesu skolā Norvēģijas vēstniecības pārstāvjus iepazīstināja mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece.Projektu rezultāti apmierina“Ziemeļlatvijai” vēstnieks J. Grēvstads pastāstīja, ka Latvijai Norvēģija ar finanšu instrumentu atvēlēto naudu sniegusi atbalstu divos periodos. “Pirmais periods bija no 2004. līdz 2009. gadam, kad tika īstenoti 75 projekti, kuriem Norvēģija caur finanšu instrumentiem piešķīra 52 miljonus eiro. Tagad rit otrais periods, kas plānots līdz 2014. gadam. Šoreiz kopējais mūsu valsts atbalsts Latvijai būs 73 miljoni eiro. Projekti veltīti kultūras mantojuma saglabāšanai, tieslietām, stipendiju ieviešanai, izglītībai un zinātniski pētnieciskajiem darbiem,” saka J. Grēvstads.Norvēģijas vēstnieks uzskata, ka globālais atbalsta piešķiršanas mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās un sociālās atšķirības vienotā Eiropā. Lai to panāktu, noteiktas vairākas prioritātes. Starp tām tika ierindota arī mākslas skolas rekonstrukcija Valkā. “Kopumā mēs esam ļoti apmierināti ar to, kā projekti īstenoti un kas sasniegts. Analizējot atsevišķi katra projekta norisi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, protams, var atrast vietas, kur rezultāti varēja būt labāki, bet, kā jau teicu, kopumā mūs panāktā atdeve apmierina. Arī Valkā padarītais iepriecina,” apliecina J. Grēvstads.
