Šonedēļ valdība nolēmusi atkārtoti skatīt jautājumu par zemes iegādes kreditēšanu, ko lauksaimnieki gaida jau labi sen.
Kā zināms, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts atbalstu lauksaimniecības izmantojamās zemes iegādei un iesniegusi to Valsts kancelejā.Sola rīkot protesta akcijuProjekts paredz, ka viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji zemes iegādei varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 100 tūkstošus latu. Tā summa nedrīkstēs pārsniegt 100 procentus no iegādājamās zemes platības. Kredīta nomaksas termiņš projektā paredzēts no pieciem līdz 20 gadiem.Šo programmu atvērt bija jau paredzēts maija vidū, bet jautājums tika atlikts uz divām nedēļām, jo Finanšu ministrija uzskatīja, ka vēl visi programmas punkti nav pilnībā saskaņoti. Par tādu rīcību īpaši sašutusi ir Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājas vietniece Maira Dzelzkalēja. “Par šādu kredītu nepieciešamību runas krustām šķērsām bijušas jau vairākus gadus. Rodas iespaids, ka Finanšu ministrija tā vietā, lai kaut ko izdarītu cilvēku labā, dara pilnīgi pretējo,” saka M. Dzelzkalēja.Zemnieku saeima uzskata, ka šāds atbalsts īpaši nepieciešams vidējām un ekonomiski nelielām zemnieku saimniecībām. Organizācijas pārstāvji pat izteikuši brīdinājumu pulcēt zemniekus ar tehniku uz protesta akciju pie Ministru kabineta. Masu medijos jau vairāki zemnieki ir pauduši sašutumu par valdības kavēšanos.Arī lauksaimnieki bijušā Valkas rajona teritorijā uzskata, ka šis jautājums pašlaik saimniekiem ir ļoti aktuāls. Turklāt daži zemnieki domā, ka šajā lietā vilciens jau ir aizgājis, jo laikā, kad zeme bija lētāka, trūka līdzekļu tās iegādei, bet tagad platību kadastrālā vērtība ir stipri augusi. Daži zemnieki šādos apstākļos ļoti uzmanīgi raugās uz iespējām izmantot atbalstu kredīta veidā, jo nav droši, ka valdība savus noteikumus vēlāk nemainīs.Var sarukt lauksaimniecības platībasLauku konsultāciju un izglītības centra Valkas biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele stāsta, ka pēdējā laikā zemes tirgus ir ievērojami sakustējies. “Cenas ir ļoti dažādas, atkarībā no vietas, kur atrodas iegādājamā platība. Tomēr kopumā zeme kļuvusi dārgāka, tādēļ atbalsta iegūšana tās iegādei ir ļoti aktuāla. Īpaši svarīgi to bija iegūt jau pavasarī, kad lielākā daļa pašu naudas saimniekiem aizplūda sēklas un citu nepieciešamo materiālu iegādei sējai. Ja atbalstu nebūs iespējams saņemt, tad zemi nopirks kaut vai kokapstrādes uzņēmēji un lauksaimniecības platības saruks,” secina V. Empele.SIA “Agro Valdro” direktore Māra Bondare-Petersena atzīst, ka zemes iegādes kreditēšana būtu nozīmīgs atspaids lauksaimniekiem. “Arī mūsu saimniecībai ir daudz nomāto hektāru. Ja daļu no tiem varētu nopirkt uz atvieglotiem noteikumiem, mēs varētu zemes uzturēšanā ieguldīt lielākas investīcijas un plānot saimniecības attīstību ilgtermiņā. Tagad tā rīkoties nav droši, jo nezinām, vai iznomātājs neiedomāsies zemi pārdot,” saka M. Bondare-Petersena.Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons izsakās, ka izdevīgākais laiks zemes pirkšanai jau nokavēts, tomēr piekrīt, ka arī pašlaik daļa saimnieku varētu palielināt savas saimniecības, ja šādu atbalstu valdība apstiprinātu. Otrdien valdība p’ēc garām debatēm beidzot apstiprināja kreditēšanas programmu. Tomēr vairāki lauksaimnieku organizāciju pārstāvji uzskata, ka vēl neskaidrību daudz.
