Pirms kāda laika “Ziemeļlatvija” rakstīja par tukšajām daudzdzīvokļu mājām Valkā, Parka ielā. Pēc materiāla publicēšanas uz redakciju piezvanīja daži valcēnieši un atgādināja, ka pilsētā tas nav vienīgais graustu rajons.
Vēl drausmīgāka izskatās pilsētas vecās stacijas teritorija, jo tā nav iežogota un tādēļ tajā atkritumu un saplēstu pudeļu stiklu netrūkst.Spoku namu atgādina arī stacijas ēkas korpuss, kuru tā vien gribas nosaukt par drupām, nevis ēku.Dīvaina piemiņas vietaDrūmi tumšs ar melnām izsistu logu acīm laika zoba ziņā atstātais nams it kā glūn caur ziedošiem ceriņiem un tuvējo mauriņu, kurā izveidots piemineklis 1941. gada 14. jūnija represiju upuru atcerei.To visu redzot, pārņem dīvaina sajūta. Mēs izveidojam un sakopjam piemiņas vietu, bet neko nedarām, lai tai līdzās staciju, no kuras svešumā aizveda nevainīgus cilvēkus, atjaunotu un padarītu vismaz par vēsturisku objektu, ko vērts saglabāt kaut vai kā liecību par traģiskākajām Latvijas vēstures lappusēm.Neapmierināti par to ir arī apkārtējie iedzīvotāji. “Es te reti eju, kaut līdz mājai ceļš ir krietni īsāks. Nepatīk, ka siltākā laikā krūmāji pie stacijas ir pilni ar dzērājiem, bet vakarā klaiņo bomži. Labāk eju apkārt pa Raiņa ielu pāri gaisa tiltam. Kaut jel te kāds kaut ko izmainītu. Stacijas grausts te stāv jau vairākus gadus, bet neviens neko nedara,” stāsta netālu no stacijas ēkas satiktā valcēniete Aija.Tā kā teritorija pieder Valkas novada domei, vēlējos uzzināt, ko tajā domā iesākt pašvaldība.Idejas ir, naudas navNovada domes izpilddirektors Guntis Bašķis stāsta, ka pašlaik stacijas ēka iznomāta domes Attīstības un projektu daļas vadītāja Ernesta Lībieša vadītajai biedrībai “Radošo ideju stacija”. “Ja viņam neizdosies savas ieceres tur īstenot, tad stacijas teritoriju varētu izmantot saimnieciskajai darbībai. Ir bijusi doma tur ierīkot akmeņogļu pārkraušanas vietu, bet vispirms jāiegūst stacijas kods, lai Valkas stacija būtu ar savu statusu, kas ļautu veikt tur saimniecisko darbību. Tikai jāatceras, ka vajadzīgi lieli ieguldījumi, jo jāatjauno arī sliežu ceļš. Pagaidām mums tādas naudas nav un pašlaik nav arī īstas vajadzības visus spēkus virzīt stacijas atjaunošanā,” saka G. Bašķis.Biedrības “Atbalsts Valkai” aktīvists Vents Armands Krauklis gan uzskata, ka teritorijas un stacijas sakārtošana, lai to varētu izmantot, ir pārlieku iekavējusies. “Pirmais solis būtu jāsper novada domei, iegūstot stacijai kodu. Tad sāktu risināties visi pārējie jautājumi. Nesaprotu, kas traucē pašvaldību uzrakstīt vēstuli ar dažiem teikumiem par koda nepieciešamību un to nosūtīt attiecīgajām valsts institūcijām,” neizpratni pauž V. A. Krauklis.E. Lībietis neslēpj, ka sākumā viņam bijusi iecere stacijā izveidot jauniešu interešu un mūzikas centru, tomēr naudas trūkuma dēļ darbs pie šī projekta īstenošanas apstājās. “Man bija doma šo projektu īstenot kopā ar Starptautiskā studija centra izveidošanu. Tā kā projekts par studiju centra atvēršanu tika noraidīts, tad pārtrūka arī darbs stacijas ēkas atjaunošanā. Pašlaik man nav tik daudz naudas, lai turpinātu īstenot šo ideju, bet ceru, ka nākotnē tas izdosies. Viss atkarīgs no tā, kur, kad un cik lielas investīcijas izdosies iegūt,” norāda E. Lībietis.Novada domes deputāts, uzņēmējs Valdis Šaicāns uzskata, ka lietderīgāk būtu domāt par stacijas izmantošanu saimnieciskajā darbībā. “Kas attiecas uz iespējamo ogļu pārkraušanas vietas izveidošanu, tad diezin vai tas būtu vēlamākais variants, jo ogļu putekļi var kaitēt apkārtējai videi un cilvēkiem. Taču es atbalstu ideju, ka stacijas teritorija jāpielāgo uzņēmējdarbības attīstībai,” apliecina V. Šaicāns.Pagaidām tās ir tikai idejas, turklāt tikpat trauslu ieceru līmenī kā agrāk. Uzklausot visas puses, kļūst skaidrs, ka klusums, ko ik pa laikam pārtrauc plīstoši pudeļu stikli, stacijas teritorijā vēl tik drīz nebeigsies.
