Līdz šim “Ziemeļlatvija” saviem uzticamajiem abonentiem organizēja braucienus uz teātra izrādēm un Rīgas Zooloģisko dārzu. Taču aizvadītajā sestdienā viņiem bija izdevība apskatīt Latvijā lielāko ezeru – Lubānu, nobaudīt tikko žāvētas karpas un īstu latgaliešu zivju zupu.
Sestdienas rītā, izbraucot no Valkas, ceļotājus pavadīja mākoņainas debesis un lietus. Pirmajā pieturvietā – Gulbenē, “Kantes krogā” – jau spīdēja saule. Latvija – skaista un bagāta zemeTuvojoties Lubāna ezeram, ceļotājus ne vien mīļoja saule, bet veldzēja spirgts vējš, kas neko daudz neatšķiras no jūras vēja. Un tas ir saprotami, jo arī pats Lubāns neko daudz neatšķīrās no jūras. Latgales vienīgajā zvejniekciemā Īdeņā “Ziemeļlatvijas” abonentus un arī laikraksta veidotājus sagaidīja vietējā gide un “Zvejnieku” mājas saimniece Anna Macāne. Viņa priecājās, ka esam ieradušies pašā skaistākajā laikā, kad Tīrumnieku purvā baltiem un smaržīgiem ziediem kā mazām sniegkupenām zied vaivariņi. Dažam labam pirmo reizi dzīvē bija izdevība ieraudzīt rozā ziediem ziedošo aizsargājamo purva augu andromedu. Pa 800 metrus garo īpaši izveidoto tūrisma taku, kas vijās caur Tīrumnieku purvu, nonācām pie Tīraines ezera, kura krastā aug Latvijā pats indīgākais augs velnarutks. Liels bija izbrīns un pārsteigums, ka šajā vietā nav odu. Arī dabas pētnieki īsti nav izskaidrojuši, kāpēc to šai vietā nav. Pieļāvām, ka tas purvā augošo vaivariņu dēļ.Paši savām acīm redzējām, kāds izskatās Lubāna ezera mitrājs, kurā cēli pārvietojas reti sastopamais baltais gārnis. Drosmīgākie, galvenokārt jau bērni, pamanījās izbaudīt peldi Lubānā. Pašā Lubāna krastā apskatījām ūdens tūrisma attīstības centru “Bāka”. Viesojāmies tipiskā latgaļu sētā, kuras saimnieks no Lubāna niedrēm prot uzmeistarot izturīgus un stiprus jumtus. Lai nobaudītu īstu latgaliešu zivju zupu, viesojāmies Annas un Jāņa Macānu sētā “Zvejnieki”. Saimnieki ar stāstiem par Lubāna vēsturi apliecināja, ka ir īsti sava novada un zemes patrioti. Savukārt Jāņa stāsti par piedzīvoto reizēm izklausījās kā paša lielākā meļa Minhauzena izdomāti, taču tie pārliecināja, ka Īdeņas ciemā dzīvo stipri, rūdīti, viesmīlīgi un čakli ļaudis. Kā punkts uz i bija saimnieka Jāņa kūpinātās un bezgala garšīgās karpas, kuras varēja pagaršot vēl pavisam siltas.“Ziemeļlatvijas” abonentu redzētais un piedzīvotais kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu pašu Latvija ir skaista un bagāta zeme.Aicina abonēt “Ziemeļlatviju”Tam, ka Latvija ir skaista un te ir ko redzēt, piekrīt ilggadējā “Ziemeļlatvijas” abonente un lasītāja Daiva Daugule, rosinot arī turpmāk laikraksta kolektīvam organizēt šādus interesantus braucienus pie dabas. Pensionāre ierosina braukt uz jūru apskatīt kādu zvejniekciemu. Viņa labprāt piedalītos ekskursijā arī uz kādu Igaunijas pilsētu. “Atrodoties pie dabas, sevi uzlādēju un iegūstu spēku, lai varētu pārvarēt visas nepatikšanas. Pēc šādiem braucieniem pazūd dzīves pelēcība,” priecājas D. Daugule. Lai ne tikai izdodu “Ziemeļlatviju”, bet arī ceļotu, laikraksta kolektīvam nepieciešams atbalsts – laikraksta lasītāji un abonenti. Kopīgos izbraucienus organizējam saviem abonentiem un viņu ģimenes locekļiem, bet līdz šim līdzi esam ņēmuši arī dažus līdzbraucējus, abonentu draugus, kuri nepasūta avīzīti. “Ziemeļlatvijas” galvenā redaktore Ingūna Johansone aicina līdzbraucējus, kuri nav laikraksta abonenti (izņemot abonentu ģimenes locekļus), atlicināt naudu ne vien brauciena ceļa izdevumiem vai teātra biļetēm, bet arī ikmēneša laikraksta abonēšanai. Jaunie abonenti būs apliecinājums tam, ka mūsu organizētie pasākumi ir labs stimuls, lai tomēr atlicinātu trīs latus mēnesī avīzes abonēšanai. “Ziemeļlatvijas” kolektīvs priecājas, ka gribētāju dodies izbraukumos vai uz teātra izrādēm kopā ar “Ziemeļlatviju” ir ļoti daudz. Nākamais brauciens uz Īdeņu būs jau 9. jūnijā.
