Tā maza bērna lūgšana, tik neviltoti naiva.
Tā maza bērna lūgšana,
Tik neviltoti naiva,
Par ziedu,
Kam rasu nenotrauc,
Par siltiem glāstiem,
Par smiekliem šai pasaulē,
Kuru ir tik maz.
Par dzīvību,
Tik trauslu kā rozes zieds,
Kā sveces dakts,
Kas ātri dziest.
Uzliec roku uz pleca,
Un maigi čuksti atskan.
Mazajā sirsniņā
Cerību un ilgu pārņemtas domas
Kā baltas dūjas…
Sintija
