Līst lietus, apkārt viss pelēks un drūms.
Līst lietus, apkārt viss
pelēks un drūms.
Ielas malā stāv
noskumis krūms.
Vējš sitas pret palodzēm:
grabina, klabina,
siltumu ārā vilina.
Mākoņi pelēki peld debess jumā
uz priekšu — atpakaļ,
uz sāniem tie burā.
Es stāvu un skatos
šai negaisā bargā.
Man prieks — kā nauda bagātā
makā.
Vējš sitas sejā, spēcīgs un
auksts,
Un es rakstu dzejā par laimi,
ko sauc.
Pie apvāršņa redzu zvaigzni tik
spožu!
Un zinu, ka tā ir zvaigznājā.
Droši!
Tumšajās debesīs zvaigžņu pulks
laistās
kā liesmiņas spožas
atmiņās skaistās.
