Nezinu, varbūt vainīgs pavasara ziedonis, kas teju teju būs pārtapis vasaras plaukumā, bet vairs nemaz negribas urķēties pa politisko aizkulišu virtuvēm un meklēt tur sastrādātās cūcības. Kā Imants Ziedonis saka: “Gribas baltu gulbju.” Tādā noskaņā raugoties uz dzīvi, rodas redzējums, kas iepriecina un pozitīvi uzlādē. Ar mani tā notika, pirms kāda laika apmeklējot Valkā robežtirgu un vērojot tur notiekošo. Ko redzēt bija. Kaut arī daudzi nepiekrīt, ka krīze beigusies, jo vienkāršie cilvēki dzīves uzlabošanos vēl nejūt (un tā ir taisnība), tomēr radošais gars un uzņēmība latviešos nav rimuši. Pārliecinājos, ka mums ir gan bišu dravas un bitenieku izdoma, kā skaistāk saldo vākumu iefasēt, lai prece izskatītos kārdinošāka, gan lieliski puķu un stādu audzētāji, gan pašmāju pārtikas produktu gatavotāji. Preču sortiments bija gana plašs. Viens amatnieks pat bija izdomājis, kā no parastām klūdziņām izgatavot augļu un konfekšu glabātavu dekoratīva Napoleona laika lielgabala formā. Šī neredzamā enerģija un dzīvesprieks, kas virmoja visapkārt, uzmundrināja un nostiprināja cerību, ka nekas iešanai uz priekšu mūsos nav miris un viss vēl taps. Par spīti politiķu spēlītēm un rebēm varas koridoros. Arī tur gan iepūtuši spirgtāki vēji, jo nule valdība sākusi risināt jautājumus, kas svarīgi arī tautai. Tas ir tieši tautas enerģiskās rīcības panākums, kas sākās ar jaunas Saeimas vēlēšanām. Nesen sarunājoties ar kādu uzņēmēju, viņa ieteica uz visu paskatīties no otra gala, ne no tā, kur nekā nav, bet no tā, kur kaut kas jau ir. Un pasaule kļūs interesantāka. Varbūt tiešām tā jādara.
Paskatīties no otras puses
00:00
22.05.2012
44