Mārīte PommereVasara nāk…Ceriņu asarām raudot, vasara nāk,Es paiešu pretī to mierināt.Par pīpeņu pļavām stāstīšu, debesīm zilām,Par naktīm tik īsām kā mirklis un sienāžu melodijām.Pērno liepziedu tēju liešu vasarai glāzē,Līgo vainagu solīšu nopīt no madarām bālām.Ceriņu asaras nožūst, vasara nāk,Iebrien jūnijā kailām kājām rotādamās… PārdomasJūti – šorīt tāds savāds rīts,Mazliet pēc lietus un vasaras smaržo.Kā nebijis izgaisis nogurums viss,Un maijpuķītes kā reibušas dvašo.Dzirdi – šodien diena kā mūzika skan,Visi ziedi nošu actiņām pilni.Kamene pieskaras vienam, otram un skanSimfonija kaut kam lielam un īstam.Ļaujies – vakars pār kalnu nāk solīdams kluss,Ietīt tevi pārdomu seģenē neuzadītā,Atkal daļiņa mūžības aizslīd projām nekur,Mazliet savādāka kā vakar un rītdien. Aija ĀbenaEs esmu!Es esmu kā rasas lāse zālē zaļā,Mans smaids tur un dvēsele vaļā!Zaļās lapiņas viducī rītausmu sveicuDzīvē niecīgus darbiņus veicu.Vējš mani var izpūst no lapiņas zaļās,Trakā karstumā saule – izdedzināt.Katrā dienā rūpes smagas krājas,Bet dzīve nespēj mani iznīcināt!Dievs! Vai mani tu tik stipru radīji?Kāpēc tik grūtas pārbaudes dodi?Vai manus dzīves gadus aiz rokas vadīji?Un manā liktenī pamazām atbildi rodi?Es esmu kā rasas lāse zālē zaļā,Un viss, kas ar mani notiek,Dievs! Tas tikai tavā varā!
