Aija ĀbenaTaurenītisEs būšu taurenītis dzeltenais!Ar zīda spārniem tevi maigi kļaušu.Un tavs smaids vienreizēji zeltainaisSpēj apburt mani, bet glāstīt vai es ļaušu?Lai celtos tu, es lidoju ap tevi,Trausliem spārniem asu vēju plēšu.Aklu cerību un mīlestību, ko tu devi,Grūti ņemt. Vai paturēt es spēšu?Es būšu taurenītis dzeltenais!Caur taureņacīm tevi vērošu tik ļoti,Es gribu, lai tu kļūtu Ziedošais!Lai pareizi tu dzīvot proti!Es cēlu tevi visiem tik par prieku,Ar savu dāsnumu un sirdi, ko tā jūt.Tu kļuvi Ziedošais, bet sev par nieku,Pat skaistie mirkļi nespēj mieru gūt.Tu, Ziedošais, tev esmu lieka,Lido tālāk! – vējš man dziesmu pūš.Spārni nespodri un trūkst man prieka,Vai atvēlēts man taurenīša mūžs?Es būšu taurenītis dzeltenais,Vienalga, kāds pret mani tagad kļūtu,Paliec vien tas Ziedošais!Lai cik man smagi, bet varbūt tieši viegli būtu!
