Palsmanes pagasta bioloģiskajā piemājas saimniecībā “Kalnagrīvas” tikko ir uzcelta vēl viena liela siltumnīca, kurā saimnieki audzēs tomātus un gurķus. Otrajā siltumnīcā aug vairāki tūkstoši tomātu, gurķu, garšaugu un puķu stādu.
Pavasara sezonas noslēgumā no stādiem pāri nepaliek nekas, atzīst “Kalnagrīvu” saimniece Sarmīte Mašina. Tos pērk gan laucinieki, gan pilsētnieki, jo izaudzēt stādus pašam nav nemaz tik viegli, ja nav pietiekami lielas, apsildāmas platības.Novērtē arī Mārtiņš Sirmais“Kalnagrīvās” pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, taču papildu ienākumus ģimene ik gadu iegūst pavasarī, jau martā sākot audzēt puķu un dārzeņu stādus.Tomātu stādu sezonas sākumā vien saimniecībā ir vairāk nekā trīs tūkstoši, bet šķirņu – 34. Sēšana podiņos sākas marta sākumā, bet pēc tam stādi pārceļo uz apkurināmu siltumnīcu. Tomāti ir visādām gaumēm – gan miltaini, gan sulīgi, gan sarkani, dzelteni, rozā un pat melni, stāsta S. Mašina un palepojas, ka to stādus pircis arī Latvijā pazīstamais pavārs Mārtiņš Sirmais, novērtējot tomātu bioloģisko izcelsmi.“Kalnagrīvu” siltumnīcā aug arī garšaugi, gurķi, kabači, ķirbji, paprika un puķu stādi. Jaunums šogad būs bioloģiski audzēti tomāti un gurķi. Pirmo ražu saimnieki cer ievākt pirms Jāņiem. “Jo vairāk strādā, jo vairāk var padarīt. Līdzko apstājies mierā, šķiet, vispār neko nevari,” secina S. Mašina. Uzņēmīgā sieviete ikdienā strādā par apdrošināšanas aģenti, bet ar ģimenes atbalstu tiek galā ar darbu arī savā saimniecībā. Piemēram, dēls Andris uzbūvēja jauno siltumnīcu un tagad palīdz izvadāt preci pa tirgiem. Sarmītes mamma, pensionāre Milija Elstiņa rūpējas par stādiem un ir galvenā to piķētāja. Divi S. Mašinas dēli Sandris un Dainis strādā Skotijā par apsargiem, taču mamma cer viņus sagaidīt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un strādā arī viņu dēļ. “Ja visi saiet kopā, darbi veicas daudz labāk. Un iztur stiprākie,” saka zemniece.Šonedēļ – sējas laiksMazdārziņos rosās arvien vairāk cilvēku, novērtējot pašu dārzā audzētās ražas garšu, tālab arī stādu audzētāju darbam esot atdeve, secina “Kalnagrīvās”.“Daudzi stādus paši neaudzē, jo tas ir darbs,” atzīst S. Mašina. “Istabā uz palodzēm neko daudz nevar salikt, bet kam vajag vairāk, martā un aprīlī siltumnīca ir jākurina un arī naktīs, un stādi jāuzpasē. Līdzekļi arī jāiegulda.”Tagad A. Mašins raksta projektu, lai piedalītos biedrības “Abulas lauku partnerība” izsludinātajā konkursā un pretendētu uz finansējumu jaunas apkures sistēmas ieviešanai, lai “Kalnagrīvās” varētu audzēt vēl vairāk.Šobrīd cilvēki, kuriem ir savs dārzs, gandrīz visu brīvo laiku pavada tajos. Gan sēklu veikalos, gan tirdziņos pie stādu pārdevējiem pat veidojas rindas. “Šī nedēļa pēc Mēness fāzes ir labvēlīga visām sēšanām,” atgādina Smiltenē pazīstamā dārzkope Maija Melne.Pie sēklu veikala sastaptā smilteniete Vidaga Gaigala savā mazdārziņā gandrīz visu jau padarījusi. “Kartupeļi sastādīti, gurķi sasēti, puķes sasētas. Virsū uzliku agroplēvi. Stādus pērku minimāli – tikai dažas puķes un garšaugus, jo nav savas siltumnīcas,” viņa piebilst.
