Svētdien visā Latvijā svinēs Mātes dienu. Šos svētkus kopā ar savu ģimeni un tuviniekiem klusi un mīļi atzīmēs arī ērģemiete Līga Gorna.
Līga kopā ar dzīvesbiedru Pēteri lolo divas jaukas meitiņas – pirmklasnieci Emīliju un divus gadus veco Lauru. Līgai ir tikai 29 gadi, bet viņas teiktie vārdi par ģimeni un dzīvi liecina, ka sieviete ir atradusi spēka avotu, kas dod enerģiju, prieku un varēšanu dzīvot šai nebūt ne vieglajā laikā un ar mīlestības pilnu sirdi rūpētiem par sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem.Tā ir laime – audzināt bērnus Līga stāsta, ka viņai dzīves vērtības krasi mainījušās pirms diviem gadiem, kad pēkšņi mūžīgā aizgāja tētis. Pēc tam nāca vēl viens pārbaudījums – jaunā māmiņa kādu laiku palika viena ar abām meitām, jo Pēterim nācās atstāt ģimeni un strādāt ārzemēs. Atceroties šo laiku, Līga secina, ka nekāda nauda nespēj dot piepildījumu un laimi. Laimes atslēga ir tikai kopā būšanas priekā, kopā dzīvošanā, kopā pārvarot bēdas, risinot problēmas un, pats galvenais, kopā audzinot bērnus.Līgai pirmā meita piedzima 22 gadu vecumā. Kļūstot par māmiņu, Līga kļuvusi daudz atbildīgāka. Šo īpašību, tāpat kā cieņu pret cilvēkiem, īpaši sirmgalvjiem, darbu, dabu un savu Latviju, mamma cer ieaudzināt arī savās meitās. Īpaši svarīgi viņai šķiet mūsdienās bērniem pierādīt, ka dzīvē svarīgākās ir garīgās, nevis materiālās vērtības. Papildu daudzajiem mammas pienākumiem, ikdienas rūpēm un darbam bibliotēkā Līga ir Ērģemes baznīcas draudzes vadītāja. Viņas bērni baznīcā nav svešinieki. Līga nedaudz satraucas par mūsdienu tehnoloģiju ietekmi uz bērniem, bet cer, ka izdosies viņiem iemācīt sabalansēt visas intereses. Skaistākie ikdienas mirkļiLīga atceras, ka bērnībā viņai bijis svarīgi samīļot un svētku reizēs atcerēties savu māmiņu Ivetu. Tagad Līgai skaistākie ikdienas mirkļi ir, kad pašas bērnu siltās rokas apķeras ap kaklu un uz vaiga iedod siltu buču. “Mana māmiņa ir laba un mīļa. Viņa nebaras, kad gadās izdarīt palaidnības. Man vislabāk garšo mammas vārītais saldais – rīsu biezputra ar ābolu ķīseli,” savu māmiņu raksturo pirmklasniece Emīlija. Savukārt pastarīte Lauriņa par māmiņu saka: “Mīļa!” Līgai šie bērnu vārdi ir lielākie svētki. Tos vēl gaišākus darīs svētdienas kopā sanākšana pie Līgas vecmāmiņas Maigas. Līga siltus vārdus velta arī savai mammai Ivetai un atzīst, ka mamma vienmēr ir bijusi un joprojām ir lielākais paraugs, kā dzīvē nepadoties un turpināt dzīvot arī pēc smaga zaudējuma. Lai mammai nebūtu vienai jārūpējas par lauku saimniecību, Līga kopā ar savu ģimeni, brāli Agni un māsu Jolantu dodas palīgā sakopt dārzu un apdarīt darbus kūtī. Pirmās iemaņas lauku darbos gūst arī mazās meitenes. Viņas ar prieku dara visu, ko dara pati Līga. “Bērnam augot, jāļauj palīdzēt pielikt roku it visam, kur vien viņš izrāda interesi. Ja cepu kūku, tad ļauju meitām maisīt mīklu,” laimīgi smaida Līga. Viņa ir stingri apņēmusies meitenēm iemācīt, ka dzīvē galvenais ir darba tikums. Sarunas nobeigumā viņa atzīstas, ka ir ļoti laimīga sieviete, jo viņai apkārt ir tuvi un mīļi cilvēki, galvenais – divas jaukas, gudras un veselas meitiņas.
