Svētdien svinēsim Mātes dienu. Šķiet, nav nejaušība, ka mammu atcerei un apsveikšanai izvēlēts tieši maijs, kad dabā viss mostas un iegūst jaunu dzīvību. Arī māte ir dzīvības devēja. To tā noteicis pats Dievs, pirmajai sievietei un mātei dodot vārdu Ieva, kas senebreju valodā nozīmē “dzīvā”. Dažādi ir cilvēku ceļi dzīvē. Citam noietā taka ir taisna un gara, ar dziļi atstātām pēdām, vēl kāds līkumo, atgriežas vietā, kur jau bijis, un sāk visu no jauna, dažs ik pēc kāda noieta posma ilgi mīņājas un tikai pēc laika izšķiras par tālākdošanos, vēl kāds uzsāk savu dzīves ceļu straujiem pārlēcieniem, bet neviens nekādu gājumu nebūtu veicis, ja viņam dzīvību nebūtu devusi mamma. Varbūt tādēļ mūsu saite ar savu māmiņu, māmulīti garīgi nepārtrūkst līdz pat sirmam vecumam. Pat tad, kad mamma jau aizgājusi mūžībā, mēs ar viņu tiekamies domās. Tā nu tas ir. Esam meklējuši un atraduši dažādus padomdevējus, skolotājus, neapgūtu lietu izskaidrotājus dzīvē, arī kritizējuši daudzus, uzskatot sevi par gudrākiem, bet ir cilvēks, kura padomu vienmēr uzklausām. Arī tad, ja pašiem ar jau krietnu dzīves pieredzes un zināšanu bagāžu tas izklausās naivs. Tā ir mamma. Viņu vienmēr uzklausām, jo mātes teiktajā nav tikai padoms, bet arī sirds. Viņa vienmēr ir vēlējusies, lai bērni dzīvotu labāk, lai sargātu sevi un būtu laimīgi. Tādu mīlestību no citiem reti dzīvē var sagaidīt, tādēļ mēs vienmēr, lai cik tālu savā ceļā būtu devušies, agrāk vai vēlāk atgriežamies pie mammas. Apsveiksim savu māmiņu Mātes dienā, jo viņa mums ir dāvājusi vērtību, ko neviens cits mums nespēj sagādāt – mātes mīlestību!
