Gluži nemanot pienākusi pēdējā nedēļa pirms Lieldienām.
Gluži nemanot pienākusi pēdējā nedēļa pirms Lieldienām.
Svētdien par to atgādināja radio, paziņojot, ka ir Pūpolsvētdiena. Tajā brīdī manī radās sajūta, it kā kaut kas nokavēts.
It kā ir iets, skriets, darīts, bet galvenais aizmirsts. Līdzīga sajūta bija arī pirms Ziemassvētkiem. Gan toreiz, gan tagad — pirms Jēzus Kristus augšāmcelšanās atceres dienas — garīdznieki aicināja dvēselēs atrast vietu pārdomām, lai pārvērtētu noieto ceļu un salīdzinātu tā atbilstību lielajai patiesībai, ko pārstāv Kristus. Cik daudz mēs esam jutuši vajadzību palīdzēt citiem, ieklausīties apkārtējos cilvēkos, kā esam mēģinājuši pilnīgot mīlestību pret tuvākajiem? Uz to bieži ir smagi atbildēt. Vecāki atzīstas, ka pēdējā laikā nav bijis vaļas painteresēties, ko bērni dara, kā viņiem klājas, jo jādomā, lūk, par darbu un peļņu, lai ģimene iztiktu. Darām gūzmu darbu un uzskatām, ka tādēļ esam nozīmīgi un vajadzīgi. Tikai kādā virzienā strādājam? Esam iestājušies Eiropas Savienībā, bet eksperti nesaprot, ar kādu mērķi, jo vēl arvien nezinām, kādu veidot un kādai nākotnē jābūt mūsu valstij. Nesen kāds vīrs man izteicās, ka viņš 15 gadus ir godīgi strādājis vienā darbavietā un domājis, ka veic nozīmīgu pienākumu. Tā izpildei viņš veltījis pat brīvo laiku. Tad viņš šo darbu pēkšņi zaudēja, arī pati darabvieta ar tajā paredzētajām funkcijām sabiedrībai vairs nešķita vajadzīga. Viņa veiktais izzuda kā dūmi vējā. Dzīvots un strādāts bija veltīgi. Arī ar bērniem bija zudis kontakts. Un tad viņš sācis domāt — uz kurieni mēs ejam?
Dabā tādas vilšanās nav. Tajā mainās gadalaiki, un katrs no tiem ir vajadzīgs. Visu zemes mūžu. Daba klausa sava Radītāja noteiktajiem likumiem. Varbūt tādēļ nedēļu pirms Lieldienām vējā tik priecīgi šalc priedes, it kā suminot gaidāmo Kristus augšāmcelšanās dienu. Dabā cits citam kalpo — tāda ir šīs kārtības jēga. Mēs lielākoties darbojamies ar mērķi, lai vispirms paši būtu apmierināti. Mānām sevi ar izdomātiem mērķiem, iepriecinājumiem, bet šajos māņos attālināmies no dievišķās patiesības. Ne jau bez nolūka Jāņa evaņģēlijā zemes pārvaldnieks Pilāts Kristum tieši pirms Lieldienām vaicāja: “Kas ir patiesība?”
Kristus neatbildēja, jo atbilde jāatrod mums pašiem. Citādi turpināsim bērniem stāstīt melus par Lieldienu zaķa zelta olām, skaidri zinot, ka tādu nav.
