Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka novadiem ir jākļūst lielākiem ar izteiktiem un attīstītiem centriem. Valsts augstākā amatpersona apliecina, ka rosinās veidot lielākus novadus, bet tas nenozīmē, ka līdz šim īstenotā pašvaldību reorganizāciju reforma bijusi nevajadzīga. Prezidents arī uzskata, ka vienlaikus pašvaldībām būtu jādod lielākas pilnvaras, jo Latvijas nākotne ir pašvaldībās.“Ziemeļlatvija” aptaujāja trīs novadu speciālistus, lai noskaidrotu, vai viņi piekrīt prezidenta ierosinājumam par lielāku novadu veidošanu.
Gunta Smane, Valkas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājaNovadus – ne lielākus, ne mazākusIzvērtējot bijušā Valkas rajona teritorijā izveidotos trīs novadus – Valkas, Smiltenes un Strenču, manis vadītās nodaļas veiktie pētījumu rezultāti apliecina, ka tie izveidoti optimālākajā variantā gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, tāpēc uzskatu, ka novadus nevajag vairs pārveidot lielākus. Pozitīvi ir tas, ka katrā novadā ir gan pilsētas, gan pagastu teritorijas. Tas nozīmē, ka pilsētās ir attīstītāka infrastruktūra un vairāk iespēju izglītības, kultūras un sporta ziņā, savukārt pagastos arī ir saglabāti izglītības un kultūras centri. Nenoliedzami, vēl labāk būtu, ja Strenču novadam būtu pievienojušies arī Trikātas un Ēveles pagasts, bet ir tā, kā ir.
Smiltenes novada Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Ārija OzereNomales paliks novārtāNepiekrītu šim konkrētam prezidenta ierosinājumam, jo, veidojot vēl lielākus novadus, tā nomales paliks novārtā. Smiltenes novads teritorijas ziņā jau tā ir pietiekami liels. Jau pašlaik pagastu attīstības prognozes ir gaužām skumjas. Laukos uz dzīvi paliek arvien mazāk iedzīvotāju, arī negatīvā demogrāfiskā situācija dara savu – lauku skolās mācās arvien mazāk skolēnu. Novadā esam spējuši saglabāt visas lauku skolas, taču to nākotne bērnu skaita ziņā ir diezgan apdraudēta.
Strenču novada Attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Iveta EncePaši pūta, paši degaAtbalstu šo prezidenta ierosinājumu par vēl lielāku un attīstītāku novadu veidošanu. Uzskatu, ka iepriekšējā pašvaldību reforma bija nepieciešama, jo pašvaldības ar toreizējiem budžetiem un administrēšanas izdevumiem vairs nevarēja izdzīvot. Vērtējot tagadējo laiku, uzskatu, ka vajadzētu pārskatīt novadu teritorijas, tā sākot jaunu pašvaldību reformu. Tas nebūtu nekas slikts. Vienīgi jārēķinās ar latviešu mentalitāti, jo mēs visu jauno pieņemam lēni un ar aizdomām. Nav normāli, ka daudzviet nelielos novados vienīgie darba devēji ir pašas pašvaldības. Tas nozīmē, ka tās izdzīvo no nodokļu ieņēmumiem, kurus maksā pašu darbinieki. Kā sacīt latviešu sakāmvārdā – paši pūta, paši dega! Uzņēmējdarbība nav attīstīta, arī pašvaldības budžetā nav nodokļu ieņēmumu. Kā pozitīvu piemēru varu minēt teritorijas ziņā lielo Tukuma novadu, kurā ar saprātīgu saimniekošanu un budžeta plānošanu ir panākti pozitīvi rezultāti. Mums ir jāmācās no šādiem piemēram un jādomā par nākotni un nākamajām paaudzēm, kas paliks aiz mums.
