Pirmo reizi Smiltenes ģimnāzija var lepoties ar izcilu panākumu valsts olimpiādē ekonomikā. 11.b klases skolnieks Arvīds Gammeršmidts skolai pirmo reizi izcīnījis medaļu šajā mācību priekšmetā, iegūstot trešo vietu valstī sīvā konkurencē ar Rīgas skolēniem.
Aizvadītajā nedēļā ekonomikas 13. valsts olimpiādes godalgoto vietu ieguvējus apbalvoja Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē. Tie bija paši labākie skolēni no 61 finālista. Ar stundās uzzināto nepietiekPavisam valsts olimpiādē ekonomikā šajā mācību gadā piedalījās aptuveni 600 Latvijas skolēnu. Smiltenes ģimnāzijas ekonomikas skolotājs Guntis Viļums neatceras, kad vēl kāds no ģimnāzistiem būtu ieguvis godalgotu vietu šajā mācību priekšmetā valsts olimpiādē. Lai gūtu panākumus, nepietiek ar ikdienas darbu mācību stundās, uzsver pedagogs. “Lai būtu lielāka izpratne, ir jālasa grāmatas papildus mācību vielai, jāskatās materiāli internetā, lai izprastu jaunākās tendences, jāorientējas mikroekonomikā un makroekonomikā, kur jāsaliek visi ķieģelīši kopā un jāizprot būtība. Tas ir mērķtiecīgs darbs,” saka G. Viļums.Savu audzēkni Arvīdu Gammeršmidtu skolotājs uzteic kā jaunieti ar izcilu domāšanu ekonomikā, kuram šis mācību priekšmets turklāt interesē.Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Arvīds šo interesi apliecina, jo redz ekonomikas saistību ar reālo dzīvi. Šajā mācību priekšmetā interesanti esot tas, ka vairāk par teoriju (definīcijām, likumiem) dominē citas prasmes. “Ir jāprot pieņemt lēmumus un veikt aprēķinus arī par praktiskām lietām, kas vēlāk noderēs dzīvē, piemēram, lai aprēķinātu savu algu. Zināšanas ekonomikā arī palīdz izprast situāciju valstī un veido labāku ieskatu nākotnē,” secina A. Gammeršmidts. Ekonomikas 13. valsts olimpiādes finālistu vidū Arvīds bija viens no jaunākajiem dalībniekiem, ievērojis viņa skolotājs. Pārsvarā piedalījušies 12. klases audzēkņi.Bonusu saņems, stājoties augstskolāMērķtiecīgi gatavoties valsts olimpiādei ekonomikā Arvīds sāka jau 10. klasē: pildīja skolotāja dotos uzdevumus, lasīja specializētu literatūru par ekonomikas tēmām, ko vidusskolas kursā neapskata. “Lai izprastu ekonomiku, mācoties nedrīkst atstāt nekādus robus,” uzsver jaunietis.Valsts olimpiādē uzdevumi bijuši sarežģīti. Vispirms uzdots tests teorijā par mikroekonomiku un makroekonomiku: piemēram, par labāko stratēģiju izvēli, kā uzņēmumam rīkoties dotajās situācijās; par Latvijas ekonomikas vēsturi un iekšzemes kopprodukta izaugsmi; ražošanas struktūrām un tamlīdzīgi. Pēc tam skolēni risinājuši uzdevumus, piemēram, par algu aprēķināšanu vai alternatīvām izmaksām, ar kurām uzņēmējiem jārēķinās, izdarot izvēli.Pēdējā daļa bijusi ekonomiskās situācijas analīze, kas jāveic, izspēlējot spēli par alternatīvo enerģiju un iejūtoties uzņēmuma vadītāja “ādā”, gan pieņemot lēmumus par ražošanu, gan pēc tam izvērtējot to pareizību un riskus. G. Viļums atzīst, ka diemžēl daudziem skolēniem tādas lietas jeb ekonomika kopumā nešķiet saistoša. “Tiklīdz stundās sāku prasīt vairāk, tā redzu, ka skolēni to negrib, jo tad papildus jāpilda testi, jāstrādā interaktīvā vidē. Viņi grib vienkāršāk,” secina skolotājs.Taču A. Gammeršmidta ieguldītais darbs, papildus mācoties valsts olimpiādei ekonomikā, jau ir būtiski atmaksājies. Pieņemšanā LU godalgoto vietu ieguvējiem teikts, ka viņus augstskolā budžeta grupā uzņems ārpus konkursa, stāsta Arvīds.Šajā mācību gadā jaunietis ieguvis godalgotas vietas vairākās mācību olimpiādēs Smiltenes novada mērogā: piemēram, pirmo vietu – bioloģijā; otro – ģeogrāfijā; trešo – angļu valodā.
UZZIŅAI
Ekonomikas 13. Valsts olimpiādeRezultāti1. Dmitrijs Plaunovs, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija (63,5 punkti)2. Roberts Tomme, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija (61,5 p.) un Oskars Brūmelis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija (61 p.)3. Arvīds Gammeršmidts, Smiltenes ģimnāzija (60,5 p.) un Toms Niparts, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija (60,5 p.)
