Atrast īsto un visam mūžam vienīgo mīlestību nepavisam nav viegls uzdevums. Aizvadītajā piektdienā ar to centās tikt galā Viļņu Jānis jeb Uģis Lācis Valkas pagasta dramatiskā kolektīva iestudējumā “Brīnumzālīte”.
Kolektīva pirmā izrāde tapusi pēc dramaturga Rūdolfa Blaumaņa darba motīviem.Strādā kopš septembraValkas pagasta dramatiskais kolektīvs izveidojās aizvadītā gada septembrī. Tā vadītāja un režisore ir bijusī valcēniete Evija Smane. Viņa divas reizes nedēļā uz mēģinājumiem Lugažu muižā ierodas no Valmieras. Jaunā režisore pateicas Valkas publikai par atsaucību, jo neviens nebija cerējis, ka skatītāji būs tik kuplā skaitā. Pozitīvās atsauksmes kolektīvu mudina strādāt pie jauniem iestudējumiem, jo to atļauj dalībnieku varēšana un vēlme darboties. Evijas lielākā problēma ir tā, ka nav nemaz tik daudz lugu, kurā varētu darboties skaitliski liels aktieru ansamblis, tāpēc iecerēts strādāt pie diviem iestudējumiem. Iemācās pīpētLuga “Brīnumzālīte” stāsta par jauna puiša – Viļņu Jāņa – piedzīvojumiem, meklējot īsto un vienīgo mūža mīlestību. Jāteic, uzdevums nav viegls, tāpēc meklējumi bija piedzīvojumiem un smieklīgiem kurioziem bagāti. Slinko meitu Elzu atveidoja Valkas mākslas skolas pedagoģe Skaidrīte Bondare. Viņas tēlojums bija tik pārliecinošs, ka tas jau lugas laikā izpelnījās aplausus un skaļus izsaucienus. Tikpat meistarīgi uz skatuves darbojās Tamāra Lāce jeb Osiene. To, ka pedagoga profesija nav šķērslis iemācīties pīpēt uz skatuves, lieliski pierādīja pamatskolas skolotāja Ina Andiņa, kura atveidoja draisko pīpmani Magoni. Pēc izrādes viņa atklāj, ka sākumā, ievelkot dūmu, nācis klepus. Skatītāju aplausus izpelnījās arī Ausmas Delles atveidotā Vējiene un tikai septiņus gadus vecā aktrise Arta Krista Rulle. Viņa spēlēja Līzītes lomu. Kolektīva dalībnieki slavē mazo Artu, piebilstot, ka viņa visātrāk un viscentīgāk apguvusi lomas tekstu, bet mēģinājumos ir visdisciplinētākā.Pārmeklējuši vecmāmiņu pūralādesAizveroties priekškaram, kolektīva dalībnieki novēl tiem, kuri ir noskatījušies šo izrādi vai arī gatavojas skatīties, noteikti atrast savu īsto un vienīgo brīnumzālīti. Savukārt tiem, kuri jau atraduši un dzīvo laimīgi, atcerēties šo laiku. Valcēnietis Irvings Stošs, kurš lugā atveido kalēja lomu, stāsta, ka, darbojoties lugā, atmiņā atausuši dažādi notikumi, saistīti ar brīnumzālītes meklēšanu. Lai lugā atainotais laiks uz skatuves pēc iespējas vairāk atbilstu realitātei, kolektīva dalībnieki vēruši vaļā savu vecmāmiņu pūralādes un lūkojušies pēc segām, izrakstītiem galdautiem un dvieļiem. Arī tērpus meklējuši un darinājuši paši.“Darbošanās kolektīvā un mēģinājumi ir kļuvuši par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Reiz Evija saslima un mēģinājumu atcēla. Uzreiz šķita, ka kaut kas pietrūkst. Lugas spēlēšana ir arī lieliska atpūta no darba un visām sadzīviskām nebūšanām,” uzskata kolektīva dalībniece Arta Miška. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
