Vēlme satikties un nointervēt Solvitu manī mita jau ilgāku laiku. Tam bija vairāki iemesli. Viens no svarīgākajiem – viņa publicējas un strādā Latvijas mediju tirgū visnotaļ populāros žurnālos “Una” un “Veselība”. Ne mazāk mazsvarīgs ir fakts, ka Solvita līdz 18 gadu vecumam dzīvoja un mācījās Valkā, tātad ir mūsējā. Valku viņa uzskata par savu sākumu. Joprojām te dzīvo un strādā Solvitas mamma un tētis. Savukārt brālis Mārtiņš dzīvo Ventspilī un strādā Augsto tehnoloģiju parkā. Solvita atzīst, ka atbraukt uz dzimto pilsētu sanāk gaužām reti. Viņa pēc skolotājas Ingrīdas Hedemarkas ielūguma viesojās savā pirmajā skolā, lai ģimnāzistiem pastāstītu par savu dzīvi, darbu un laiku, kad viņai bija jāizšķiras, ko darīt tālāk pēc vidusskolas diploma iegūšanas. Solvita uzskata, ka cilvēka dzīves lielākā laime ir darīt to, kas sirdij tuvs un patīkams, tāpēc jādara viss iespējamais, lai īstenotu savus sapņus. Solvita ir pierādījums tam, ja kaut ko ļoti vēlas, tad tas agri vai vēlu īstenojas.Dzīves lielais aicinājumsStudējot Latvijas Universitātes filologos, Solvita saprata, ka viņas dzīves lielais aicinājums nav vis filoloģija, bet gan žurnālistika. Pirmā kursa studente bija tik uzņēmīga un drosmīga, lai mainītu studiju programmu un kļūtu par žurnālisti. Mācoties 4. kursā, viņa sāka domāt par darba iespējām, jo rēķinājās, ka mūsdienās žurnālistam neviens negarantē darba vietu, pašam vien tā jāmeklē. Pirmā darba pieredze gūta sabiedrisko attiecību jomā, bet šo darbu Solvita vērtē kā savas karjeras nelielu sānsoli no iecerētā mērķa. Par dzīves laimīgo lozi Solvita uzskata nokļūšanu žurnāla “Una” veidotāju radošajā komandā. Pateicoties darbam “Unā”, Solvita divas reizes ir intervējusi savu dvēseļu radinieku – Valmieras drāmas teātra režisoru Oļģertu Kroderu. Viņa nenoliedz, ka ir bijušas vairākas intervijas, kuras atstājušas pēdas sirdī, tomēr Kroders ir kas īpašs. Viņš ar katru savu iestudējumu spēj Solvitu uzrunāt ļoti personiski, kā to nespēj neviens cits režisors. Savās izrādēs viņš nerunā par “mākoņos iebakstītām problēmām”, bet gan par īstu dzīvi. Solvita joprojām brīnās, kā režisors, iestudējot gadsimtu vecu lugu, spēj uzrunāt mūsdienu skatītājus. Tas Solvitu fascinē, tāpat kā režisora prāta gaišums, skaidrā un konkrētā runa, spēja noformulēt savas domas.Viens no Solvitas dzīves moto ir Krodera teiktais par cilvēka vecumu. Režisors uzskata, ka cilvēks nekad nenovecos, ja viņš visu laiku kustinās smadzenes. Strādājot žurnālistikā, bez smadzeņu kustināšanas tik tiešām neiztikt. Lai gan Solvitas lielā kaislība joprojām ir sarunas ar cilvēkiem un to izklāsts uz papīra, viņa pēc septiņu gadu ilgas rakstīšanas nolēma mainīt darba specifiku. Solvita uzskata, ka ikvienam cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad nepieciešamas pārmaiņas. Par to žurnāliste nebaidījās pateikt SIA “Dienas žurnāli” galvenajai redaktorei Ingai Gorbunovai, kura to atcerējās tad, kad žurnālam “Veselība” vajadzēja redaktoru. No darba piedāvājuma Solvita nenobijās, jo, jau strādājot “Unā”, viņai reizēm nācās aizvietot kolēģus un novest žurnāla numura izdošanu līdz galam. Strādājot kopā un vērtējot ilggadējās “Unas” galvenās redaktores Džinas Briškas darba stilu, mieru un izcilās diplomātijas un menedžeres spējas, Solvita daudzas lietas cenšas pārņemt arī savā darbā. Džina ir Solvitas galvenā redaktora paraugs. Strādājot par redaktori, Solvitai pietrūkst rakstīšanas. Tam nākas atlicināt vēlas vakara stundas vai brīvdienas, jo redaktora darba specifika prasa daudz laika administratīvajam darbam.Rīko dārza svētkusLai gan Solvitas dzimtā pilsēta ir Valka, viņa sevi tomēr vairāk jau uzskata par rīdzinieci. Rīgā viņai izdevies noīrēt dzīvokli kādā Pārdaugavas privātmājā ar skaistu dārzu aiz loga. Solvita kopā ar draugiem bieži rīko dārza svētkus, sadedz sveces, paši iemarinē gaļu, to cep uz oglēm un mierīgi aprunājas vai klausās putnu dziesmas. To, ka Solvita ir romantiska un, iespējams, pārāk ideālistiska persona, viņa nenoliedz. Jaunā sieviete pieļauj, ka varbūt tāpēc viņai vēl nav izveidojusies pašai sava ģimene, jo uzskata, ka attiecībās visam jānotiek viegli. Ja tā nav, tad sākas mocības. Taču pirmajā jaunā gada dienā, kad Solvitām ir vārdadiena, viņa piedzīvoja kādu pārsteigumu. Draudzene Solvita Vektere ar kuru kopā svinēti svētki, bija sagatavojusi jaunā gada izdarāmo darbu sarakstu. Izvelkot lozi, izrādījās, ka viens no darbiem, kas šogad noteikti Solvitai būs jāizdara, – jāiemīlas. Solvita smejas, ka tas viņai nebūšot grūti izdarāms, jo laukā ir pavasaris.Kas zina, kā liktenis pavēršas. Vēl Solvita iecerējusi noteikti aizceļot uz Brazīliju, jo tur jau kādu laiku dzīvo viņas draudzene. Vēl viens no Solvitas hobijiem ir telpu iekārtošana atbilstoši viņas būtībai. Solvitai patīk romantiska gaisotne, tāpēc mājoklis vairākas reizes gadā piedzīvo pārmaiņas. Nenociešos, lai pajautātu, vai viņai kā veselīgu dzīvesveidu popularizējoša žurnāla redaktorei arī piemīt kāds neveselīgs ieradums. Pēc īsa pārdomu brīža Solvita apliecina, ka viņa pārāk daudz strādā, darba laikā dzer vairākas krūzes kafijas un reizēm aizmirst par ēšanu. Tāpat Solvita nevar iztikt bez visiem labi zināmajiem neveselīgajiem hamburgeriem. Reizēs, kad viņa atļaujas šo vaļību, iesēžas mašīnā, iebrauc kādā “Makdonaldā” un iegādājas līdznešanai hamburgeru. Solvita maltīti notiesā, sēžot kādas ūdenskrātuves krastā, vērojot norises dabā. Toties sievietes automašīnā stāv nūjošanas nūjas. Solvita ir šīs nodarbes fane un paspējusi tur ievilināt vairākus savus draugus. Reizēm žurnāla redaktore pasvīst arī trenažieru zālē, taču tas neesot viņas dzīves pašmērķis izskatīties pārāk ideāli. Viņai Dievs devis slaidu augumu un asu prātu.
SOLVITA VELDE
Vecums: 33 gadiĢimenes stāvoklis: neprecējusies Izglītība: Latvijas Universitātes bakalaura grāds sociālajās zinātnēs Darbs: preses sekretāre toreizējā Rīgas rajona padomēžurnāla “Una” žurnāliste žurnāla “Veselība” galvenā redaktoreKaislība: teātra izrāžu, īpaši Valmieras drāmas teātrī, skatīšanās
