Smiltenes pagasta amatierteātris “Trīnis” godā cēlis latviešu teātra leģendu – Harija Gulbja lugu “Cīrulīši”. Publikas noskaņojums pēc pirmizrādes apliecināja, ka tas bijis arī mūsdienās vajadzīgs darbs.
Uzmetumu lugai “Cīrulīši” H. Gulbis iesāka pirms teju četriem gadu desmitiem, 1974. gadā. Taču autora vēstījums par dzimtas paaudžu savstarpējām attiecībām un pamestām lauku mājām kā simbolisku kādas dzīves noslēgumu mūsdienās izskan tikpat aktuāli un varbūt – pat vēl spēcīgāk.Uzrunā teju katru ģimeniTo apliecina arī pirmo skatītāju vērtējums. “Milzīgs paldies teātra kolektīvam un režisorei Anitai Bērziņai par “Cīrulīšu” iestudējumu. Domāju, ka lugā skartie jautājumi arī mūsdienās tiek risināti gandrīz katrā ģimenē un katru dienu,” pēc pirmizrādes atzīst smilteniete Mārīte Treijere. Viņa ir sajūsmināta par izrādes iestudējumu Smiltenes pagasta teātra versijā. Gan aktierspēles, gan skarto tēmu dēļ emocijas saglabājoties vēl ilgi pēc tam, kad aizveras priekškars.Pirmizrāde notika ceturtdien Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas zālē, Smiltenes pagasta Kalnamuižā. Vietas izvēle ir simboliska, jo gandrīz visi izrādē iesaistītie aktieri ir šās skolas pedagogi. Vienā no galvenajām lomām iejuties Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas direktors Andris Miezītis. “Sākumā pat neapzinājāmies, kur esam iesprukuši, jo izrāde ir apjomīga, gandrīz divas stundas gara. Grūtākais bija iemācīties lomas tekstu,” pasmaida A. Miezītis. Sāp sirds par Latviju Domājot par “Cīrulīšu” tēliem, aktieri ilgi diskutējuši, kā tos interpretēt, un centušies ieguldīt tajos kaut daļiņu no savas personīgās pieredzes. Piemēram, Biruta Birkenšteina atcerējusies savu mammu, un viņas stāsts apliecina, ka dzīvē notiek tāpat kā teātrī.“Mana mamma tieši tagad pārceļas no vienām mājām uz otrām, tāpat kā “Cīrulīšu” Zelma. Arī mans brālis liekās mantas lēnām aiznes uz vecu, izkaltušu dīķi, un māte par to vēl nezina. Visu laiku gaidām, kad tas notiks,” stāsta B. Birkenšteina. Viņa kopā ar dzīvesbiedru Aivaru Birkenšteinu arī izrādē attēlo laulātu pāri, un abiem tas izdodas pārliecinoši, kaut teātrī ir debitanti.“Jo vairāk lasījām, jo vairāk iegājām lomā. Palīdzēja arī sadarbība ar kolēģiem. Mums ir labs kolektīvs. Cits citu uzmundrinām, dodam padomus,” saka Birkenšteinu ģimene.A. Birkenšteins piebilst, ka “Cīrulīšus” it īpaši ir vērts redzēt jauniešiem, lai viņi izprastu, kā veidojas attiecības starp bērniem un vecākiem.“Šie jautājumi par cilvēku savstarpējām attiecībām un mūsu mājām – gan katra privāto, gan mūsu kopīgo Latviju – arī mūsdienās ir pacelti ļoti augstu. Mums par to sāp sirds. Un “Cīrulīšu” izrāžu nekad nevar būt par daudz,” saka teātra režisore Anita Bērziņa.“Cīrulīšu” nākamā izrāde notiks šo piektdien, 27. aprīlī, Kalnamuižā, tehnikuma zālē. Sākums pulksten 18.30.Lugas dekorācijas kā diplomdarbu speciāli izrādei veidojušas Smiltenes mākslas skolas audzēknes Marta Mauriņa un Justīne Zoltnere. Skatuves iekārtojuma autori ir Jānis Ezers un Ainis Blāķis.Abas dekorāciju autores mācās mākslas skolas 5. kursā. “Šī ir pirmā reize, kad kāds no mūsu skolas audzēkņiem patstāvīgi veido dekorācijas teātrim. Meitenēm kopdarbs ir izdevies un sadarbība ar teātri ir veiksmīga,” vērtē Smiltenes mākslas skolas skolotāja Vineta Balode.
UZZIŅAI
Smiltenes pagasta amatierteātris “Trīnis”Harijs Gulbis “Cīrulīši”Lomās:Zelma – Diāna OzolaElmārs – Andris MiezītisRaimonds – Aivars Birkenšteins Silvija – Diāna DankbāreGundega – Anita BisenieceVizma – Biruta BirkenšteinaIngrīda – Ingrīda PaegleOlga – Ligita DeksneJānis – Pēteris BērziņšVIEDOKLIS
Zigeta Vīķele, Blomes teātrmīļu apvienības “Nenolaid rumpi” aktrise- Mazliet skumja izrāde ar smeldzi par laukiem, kas savu aktualitāti nav zaudējusi vairāk nekā 30 gadu laikā. Uz lugā skartajām problēmām tagad var paskatīties ar svaigu aci no mūsdienu viedokļa. Tas ir stāsts ne tikai par māju atstāšanu un pārcelšanos, bet arī par attiecībām paaudžu starpā. Man patika. Garlaicīgi nebija. Nemaz nebiju iedomājusies, ka daži tehnikuma skolotāji tik labi spēlē.
